Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks izteicies, ka prezidenta lēmums «atstās kaut kādu iespaidu uz ekonomiku», tajā skaitā strukturālajām reformām. Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks izteicis bažas par plānoto strukturālo reformu nākotni. Kā zināms, valdība patlaban strādā pie turpmākām strukturālajām reformām, kas, pēc premjera Valda Dombrovska (Vienotība) pavasarī ziņotā, būšot gana vērienīgas.
Par V. Zatlera lēmuma ietekmi uz 2012. gada budžeta tapšanu domas dalās. Ekonomists Jānis Ošlejs aģentūrai LETA paudis pārliecību, ka prezidenta lemtais neapstādināšot budžeta sakārtošanu. Savukārt no SEB bankas ekonomista Daiņa Gašpuiša teiktā noprotams, ka ietekme uz nākamā gada budžetu un sākto ēnu ekonomikas apkarošanu ir neskaidra, jo prezidenta rosinātais process esot tikai sākuma stadijā un ilgšot vairākus mēnešus.
«Daži lēmumi paliks nepieņemti, un tas, protams, ietekmēs arī potenciālos un optimālākos lēmumus nākamajai budžeta konsolidācijai,» LETA teicis D. Gašpuitis. Viņš un arī Swedbank ekonomists šaubās, vai starptautiskās reitingu aģentūras pēc prezidenta paziņotā varētu pārskatīt Latvijai piešķirtos novērtējumus negatīvā virzienā. Taču kredītreitingu (no tā atkarīga vērtspapīru procentu likme, aizņemoties naudu starptautiskajos finanšu tirgos)paaugstināšana gan, visticamāk, tiks atlikta vai palēnināsies.
Latvija gan var atļauties vasaras vidū plānoto eiroobligāciju emisiju (valsts parāda pārfinansēšanai) atlikt uz vēlāku laiku, uzskata J. Ošlejs un arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Viņš norāda, ka aprīļa beigās valdības noguldījumi Latvijas Bankā pārsniedza 900 miljonus latu, kas esot daudz vairāk nekā pietiekami turpmākajiem četriem pieciem mēnešiem. «Varbūt pat labi, ka Latvija nemaksās papildu procentus par finanšu līdzekļiem, kuri pašlaik nav nepieciešami,» sociālajā tīklā Twitter rakstīja A. Strazds.
Viņš uzskata, ka sestdienas notikumi diezin vai ietekmēs esošo investoru darbu Latvijā, jo viņi jau esot pieraduši pie politiskās nestabilitātes. Nopietnāka situācija ir attiecībā uz jaunām investīcijām - tās līdz jaunās Saeimas ievēlēšanai varētu tikt atliktas. «Taču šeit runājam tikai par īstermiņa ietekmi. Savukārt, ja šis process noslēdzas tādā veidā, kas investoru skatījumā uzlabo investīciju vidi Latvijā, piemēram, mazina saikni starp lielo biznesu un politiku, tad jau vidējā termiņā varam zaudēto ar uzviju atgūt,» tā A. Strazds.