Aizstāv «brīvības salu»
«Tas ir šausmīgi, man nav citu vārdu,» laikrakstam Diena sacīja kijeviete Marija. «Cilvēki šeit mirst!» Neatkarības laukums, kas kopš novembra beigām kalpojis par protestētāju pulcēšanās centru, pārvērties kaujas laukā. Specvienības Berkut kaujinieki trešdien atkārtoti mēģināja padzīt protestētājus, kas solīja nepadoties. No laukuma pacēlās biezi dūmu mākoņi, grandēja sprādzienu trokšņi, barikādes liesmoja, aizdegās ēkas. Gaisā lidoja lodes, degmaisījuma bumbas, akmeņi.
Specvienībai dodoties uzbrukumā, opozīcijas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko iedrošināja protestētājus: «Mēs neiesim prom. Šī ir mūsu brīvības sala. Mēs to aizstāvēsim,» citēja BBC.
Otrdienas un trešdienas sadursmēs gājuši bojā vismaz 26 cilvēki, tajā skaitā 10 policistu. Aktīvisti ziņoja, ka ievainoto skaits mērāms vairākos simtos, ja ne tūkstošos.
«Ja vien es tagad varētu paņemt visu savu ģimeni un aizvest kur projām, es to nekavējoties darītu,» laikrakstam Diena sacīja kijeviete Anastasija, piebilstot, ka situācija kļūst arvien biedējošāka. Sieviete nedēļas sākumā izbraukusi komandējumā ārpus galvaspilsētas un satraucas, vai viņu ielaidīs atpakaļ Kijevā.
Pilsētā bloķēta metro satiksme, slēgta virkne centra skolu, bērnudārzu, veikalu. Traucēta transporta satiksme, izveidoti policijas kontrolpunkti, lai nepieļautu protestētāju papildspēku iebraukšanu Kijevā.
Situācijas nopietnību vēl vairāk akcentē tas, ka valsts rietumos valda kluss atbalsts radikālismam, iezīmējot draudus, ka sadursmes var pārņemt arī citas pilsētas. To Dienai atzina arī Ļvovas iedzīvotāja Oļa Kotoviča: «Ļaudis grib miliču asinis, jo kārtībsargi nogalinājuši pārāk daudz cilvēku. Naktī radikāļi ielauzās Ļvovas pašvaldības un prokuratūras ēkās, milicijas iecirkņos. Žēl par radītajiem zaudējumiem, taču es lepojos ar savu tautu.»
Apspriež sankcijas
Pasaules līderi trešdien asi nosodīja vardarbību, aicinot nekavējoties pārtraukt asinsizliešanu. Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri ceturtdien Briselē sanāks uz ārkārtas sanāksmi, lai lemtu, kā reaģēt uz Ukrainā notiekošo. Virkne līderu aicinājuši nekavējoties noteikt sankcijas pret amatpersonām, ko vaino vardarbībā. Par sankcijām spriež arī ASV.
«Mēs skaidri liekam saprast, ka ES reaģēs uz situācijas saasināšanos. Cerams, dalībvalstis spēs steidzami vienoties par konkrētu rīcību pret tiem, kas vainojami vardarbībā un pārmērīgā spēka pielietošanā,» Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu citēja CNN.
Tikmēr Ukrainas prezidents vardarbībā vainoja proeiropeiskos opozīcijas politiķus, kurus apsūdzēja valsts apvērsuma mēģinājumā. V. Janukoviča skarbais tonis izslēdza jebkādas piekāpšanās iespējas. «Viņi ir pārkāpuši visas robežas, aicinot ļaudis ņemt rokās ieročus,» prezidentu citēja Reuters. Viņš brīdināja, ka «vainīgos sauks pie atbildības», un nekavējās piebilst, ka jau kopš nemieru sākuma centies atturēties no spēka pielietošanas, taču «padomnieki» viņu spiežot ieņemt «stingrāku pozīciju».
Kremlis atkārtoja, ka nejaukšoties Ukrainas krīzē, lai gan vēl iepriekšējā naktī Krievijas prezidents Vladimirs Putins sazvanījās ar V. Janukoviču, saucot notiekošo par valsts apvērsumu.
Šonedēļ protesti Kijevā pārauguši līdz šim nepieredzētā vardarbībā, lai gan vēl pirmdien viss liecināja par situācijas normalizēšanos, demonstrantiem atbrīvojot mēnešiem ieņemto Kijevas domes ēku un nojaucot daļu barikāžu. Vardarbība uzliesmoja otrdien, kad parlaments vilcinājās izskatīt opozicionāru pieprasītās izmaiņas konstitūcijā, kas ierobežotu prezidenta «diktatorisko» varu.
Protesti Ukrainā notiek jau kopš novembra beigām, kad V. Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju.