K. Krastiņš asi vērsās pret bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu (Vienotība), kurš paudis, ka valdībai kā finanšu investoru nevajadzētu apstiprināt Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu. «A. Matīsa darbība kaitē Latvijas sabiedrībai un aviācijas nozarei. Ministra rīcība nav saprotama - vispirms ar dubļiem noliet investoru un pēc tam to virzīt apstiprināšanai valdībai,» pauž K. Krastiņš. Viņš arī norāda - nav patiess apgalvojums, ka A. Matīss tikai septembrī esot uzzinājis par piesaistīto investoru. «A. Matīss visā procesā ir dziļi iekšā jau kopš 2011. gada, un šogad mēs Satiksmes ministrijā esam prezentējuši vairāk nekā 20 dokumentu par investora piesaisti,» norāda K. Krastiņš. Viņš stāsta, ka Prudentia kā konsultantu airBaltic 2011. gadā uzrunāja toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). «Pavisam mēs uzrunājām 63 potenciālos investorus, taču nopietnas sarunas varēja sākties tikai šā gada aprīlī, kad tika noņemts arests no airBaltic akcijām un pamatkapitāla palielināšanas. Investoru piesaiste bija sarežģīts process, jo airBaltic nav briljants, pēc kura stāvētu rindā. Mums bija jāsaskaņo gan Finanšu ministrijas, gan Satiksmes ministrijas intereses ar investora interesēm, jāņem vērā Budžeta likums un Eiropas Komisijas (EK) uzstādījumi. Jāpiebilst, ka 2015. gada 3. septembrī darījums tika prezentēts EK, kurai nebija iebildumu,» skaidro K. Krastiņš.
Jāatgādina, ka A. Matīsa galvenie iebildumi pret R. D. Montāgu-Girmesu bija saistīti ar drošības dienestu izteiktajām bažām par investora reputāciju un investora prasību iegādāties Krievijā ražotās Sukhoi Jet lidmašīnas. Pats R. D. Montāgs-Girmess gan medijiem pauda, ka viņam šādas prasības neesot.