Inese Levane
No importa tomātiem Latvijas tirgū dominē Nīderlandes tomāti, vēl ir arī Spānijas, Polijas, Itālijas u. c. valstu tomāti. No trešajām valstīm šogad tie ievesti no Turcijas un Maķedonijas.
Mūsu dienestam 2010. gadā ir jāņem paraugi 27 tomātu partijām (gan Latvijas, gan importa), lai pārbaudītu pesticīdu atliekvielu klātbūtni. Līdz šim esam izmeklējuši 17 partiju - nevienā pesticīdu atliekvielu daudzums pieļaujamo normu nav pārsniedzis.
Vēl PVD pārbauda, vai tomātu kvalitāte atbilst ES tomātu tirdzniecības standartam. Taču tas galvenokārt attiecas tikai uz tomātu ārējo izskatu. Visiem augļiem un dārzeņiem cenu zīmē obligāti jānorāda izcelsmes valsts. Augstākās šķiras tomāti (izskata ziņā ideāli) mūsu tirgū nenonāk. 1. šķiras tomātus redzam vairumtirdzniecības noliktavās. Tiem pieļaujami nelieli saspiedumi, sīkas aprētojušas plaisiņas. Veikalu plauktos parasti ir 2. šķiras tomāti, kam kvalitātes prasības ir zemākas - pieļaujami lielāki saspiedumi un plaisas, taču tie tik un tā nedrīkst būt bojāti, ar lieku ārējo mitrumu. Par standartu ievērošanu atbildīgi paši tirgotāji, tādēļ viņi cenu zīmē parasti norāda 2. šķiru.
Ivars Kalviņš
Organiskās sintēzes institūta direktors
Visticamāk, tas baltais pulveris (skat. Anitas stāstu - red.) ir fungicīds, pretsēnīšu līdzeklis. Ar fungicīdiem parasti apstrādā gan tomātus, gan ābolus, gan citus augļus un dārzeņus, lai tie pēc novākšanas kastēs nepūtu un tiem būtu garš realizācijas termiņš. Fungicīdus nomazgāt nevar, jo tie ir taukos, nevis ūdenī šķīstoši. Kāds ir kompromiss, ja tomātus gribam, bet gribam arī veselīgi dzīvot? Vienīgā izeja - audzēt pašiem!
Tomēr ņemiet vērā - mākslīgi barots tomāts automātiski nenozīmē, ka tas ir sliktāks nekā kūtsmēslos audzēts. Tomāta kvalitāti nenosaka barošanas veids, bet tas, vai barība ir sabalansēta. Rūpnieciski ražotiem tomātiem iespējams ēdienkarti sastādīt daudz precīzāk nekā mājās audzētiem, ja vien agronomi ņem vērā gan temperatūras svārstības, gan gaismas prasības. Piemēram, nitrātus tomāts uzņem gan ar kūtsmēsliem, gan minerālmēsliem, jo slāpekli citā formā tas uzņemt nespēj. Intensīvi augot, tomāts nitrātus izmanto, un līdz cilvēkiem tie nenonāk. Taču, ja agronoms vai mazdārziņa īpašnieks slāpekli pārdozējis, ēdinājis ar tiem tomātu nepareizā laikā, tad tie nonāk arī gatavajā tomātā un kaitē cilvēkam. Vēl ņemiet vērā, ka, rūpnieciski audzējot dārzeņus, nav iespējams izvairīties no pesticīdu lietošanas.
Anita no Jelgavas
Strādājusi tomātu ražotnē Nīderlandē
Pati tomātus nelasīju, mans uzdevums bija jau nolasītos tomātus pie konveijera no lielajām kastēm sašķirot mazākās - kā nu kuro reizi: gan 1 kg, gan 100 g kārbiņās. Visi cilvēki bija sadalīti ātrumos, ja kāds nespēja turēt līdzi, viņu atlaida. Tomātus arī vajadzēja ļoti rūpīgi izvērtēt, vai nav kāda maza plaisiņa, skramba - lai atbilst eirostandartiem, ko viņi ļoti ievēro.
Visi tomāti lielajās kastēs pie mums nonāca, pārkaisīti ar baltu pulveri. Kādā kastē mazāk, citā vairāk. Kas tas tāds bija, nezinu. Neviens ar mums nerunāja, un mēs tur nebijām, lai jautātu. Man sākās krekšķis. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, pat gāju pie ārsta. Ārsts teica - ķīmisks elpceļu apdegums. Bet Latvijā klepus drīz arī beidzās.
Reizēm pie mums atgriezās mazās kastītes, ko jau vienreiz bijām pakojušas. Tās vajadzēja atvērt. Ja kāds tomāts bija bojāts, to vajadzēja aizstāt ar nebojātu un nodot brigadierim, kurš uzsita jaunu, garāku derīguma termiņu.