Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņu posta cēlonis ir tas, ka Rāznas ezera ūdens līmenis netiek regulēts atbilstoši Spruktu HES dispečergrafikam, kā to paredz ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi. Savukārt regulējošās hidrobūves īpašnieks, SIA _EKO punkts_ valdes priekšsēdētājs Ēriks Masteiko vaino Rēzeknes novada būvvaldi, ka tā nedod atļauju vandaļu bojāto slūžu rekonstrukcijai. Konflikts velkas jau vairāk nekā gadu, un ne viena, ne otra puse pagaidām nepiekāpjas.
Vaino slūžu īpašnieku
«Cik naudas te nav ielikts! Tur, kur tagad ūdens, kādreiz varēja basām kājām skraidīt, tagad ar zābakiem nevar iziet. Bērzi iet bojā, ābeles iznīkst, te laikam drīz tikai rīsu varēs audzēt. Kā Masteiko pagājušā gada jūnijā aizvēra slūžas, tā ūdens sāka pie mums plūst. Mēs taču zinām, ka te iet kari par tiem sasodītajiem zušiem, bet ciešam mēs visi, kas dzīvojam apkārt ezeram,» sašutis saka Malukštas iedzīvotājs Ļevs Suhobokovs. Iedzīvotāji stāsta, ka viņu īpašumu applūšana sākusies vienlaikus ar nesaskaņām, kas pagājušā gada vidū uzvilnījušas starp Rāznas ezera nomnieku, SIA EKO punkts un vietējo pašvaldību, kas, pārmetot nomniekam, ka tas nav nodrošinājis ezera nomā paredzēto regulāro zušu mazuļu ielaišanu Rāznā, atteikusi piešķirt zušu zvejas limitu. Pats Ēriks Masteiko Dienai šo situāciju komentēt atteicās, bet maija beigās notikušajā Rāznas apkaimes iedzīvotāju sapulcē viņš apgalvoja, ka slūžas kopš pagājušā gada rudens esot atvērtas. «Slūžas ir sazāģētas, nepilda savas funkcijas, tikai laimīgu ap-stākļu rezultātā mums šopavasar izdevās novērst lielākus plūdus Rēzeknē, bet man nav iespējas sakārtot savu īpašumu. Ja iedzīvotājiem ir zaudējumi, viņi var griezties tiesā.»
Rēzeknes novada domes būvvaldes vadītājs Aivars Skrebinskis rāda saraksti ar slūžu īpašnieku, kas jau sasniegusi ievērojamus apmērus. «Mēs atkārtoti lūdzam Ē. Masteiko precizēt savu būvniecības ieceri un kas tur šajā būvē tiks veikts. Atbildi nesaņēmām, un, pamatojoties uz būvniecības likumdošanu, mēs nevarējām izsniegt arhitektūras un plānošanas uzdevumu.» Arī pats Masteiko sapulcē nevarēja pateikt, ka būvvaldes lēmums būtu nelikumīgs. «Ja tas būtu nelikumīgs, es to pārsūdzētu.»
Līdzsvars izjaukts
Venedikts Mihailovs Rāznas ezera krastā dzīvo jau vairāk nekā septiņdesmit gadu, ilgstoši veicis ūdens līmeņa vērojumus. «Ezers ir stipri mainījies. Agrāk ezermalā nebija neviena koka, bija smilšaina pludmale kā Rīgas jūrmalā. Tad jau vispār nebija nekādu slūžu, ūdens brīvi plūda no lielā uz mazo ezeru, kas bija dabiska zivju audzētava, tāpēc Rāznā toreiz zivju bija daudz. Tad 60. gadu sākumā uzcēla Spruktu HES, tur izveidoja ūdenskrātuvi, kas piegādātu ūdeni elektrostacijai, un, dabiski, ezera līmenis nosēdās par apmēram 70 cm, tas izpostīja ekoloģisko līdzsvaru, krasti aizauga ar niedrēm.» Tajā pašā laikā uzbūvētajā tiltā pie Rēzeknes upes iztekas ticis ierīkots zušķērājs, un ik gadu tikuši ielaisti pa diviem miljoniem zušu mazuļu, vēlāk par Rēzeknes rajona padomes līdzekļiem uzcelta hidrobūve, kas tagad nonākusi Ē. Masteiko īpašumā. Kad 2001. gadā ezers iznomāts SIA Leiči, V. Mihailovs pats strādājis pie hidrobūves regulēšanas, kad tas darīts atbilstoši dispečergrafikam, nekādu problēmu neesot bijis, taču tagad jau ūdens līmenis esot kādus 70 cm virs nulles līmeņa, vienā pirmsjāņu nedēļā pacēlies par 15 cm, pārplūdinot Rēzeknes upi. Iedzīvotāji uzskata, ka sava daļa atbildības par radušos situāciju ir jāuzņemas arī Rāznas Nacionālajam parkam, jo šāda nekontrolēta ūdens līmeņa celšanās posta dabisko kultūrainavu.
Jau būvējās purvā?
Rāznas Nacionālā parka direktore Anda Zeize uzskata, ka gan šo, gan arī citu teritoriju applūšanu galvenokārt veicinājis pagājušā gada lietainais rudens un lietavas šopavasar, savukārt Malukštas iedzīvotāji ir kļuvuši ķīlnieki tam, ka savulaik pašvaldība ļāvusi tiem būvēties applūstošā teritorijā. Diena no iedzīvotājiem gan noskaidroja, ka lielākā daļa māju būvētas vēl padomju gados, kad tur viss bija sauss.
Šobrīd slūžas esot atvērtas, bet upe ir tik pilna, ka ezeram vairs nav kur notecēt, tāpēc ir jāskatās visa sarežģītā hidroloģiskā sistēma kopumā, no Rāznas līdz pat Lubānam. Arī Vides ministrijas (VM) valsts sekretārs Guntis Puķītis atbildē uz iedzīvotāju iesniegumu raksta, ka «būvju applūšana praktiski nav iespējama, ja būves ir izvietotas, ievērojot Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības un ievērojot Rāznas ezeram noteiktos ūdens līmeņus pie nosacījuma, ka meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves apkārt ezeram tiek uzturētas labā tehniskajā stāvoklī». Vides ministrija sola, ka drīzumā tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos, kuri paredzēs, ka pašvaldība varēs pati apstiprināt ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus un likt tos pildīt arī ezera nomniekam.
Spruktu HES vadītājs Jānis Novokšanovs Dienai apstiprināja, ka šobrīd Rāznas slūžas kopš Jāņiem tik tiešām esot atvērtas pilnībā un ūdens nosēdies par 10 cm, taču, lai ezeru nosēdinātu līdz dispečergrafikā paredzētajam līmenim, vajadzīgi vēl vismaz divi mēneši. «Ir jāiztīra Rēzeknes upes gultne pilsētas teritorijā un ezers jātur dispečerlīmenī, tad nekādu problēmu ar plūdiem nebūs.»