Šādos apstākļos ražotājiem, mēģinot ieviest tirgū jaunu produktu, jārēķinās, ka tas kļūst par tādu kā sīku gabaliņu lielveikalu piedāvājuma mozaīkā. Ražotājam jāpieliek visas savas iemaņas un pūles, lai jaunais produkts tiešām būtu unikāls un garšīgs, atvieglotu cilvēkiem ikdienas rūpes virtuvē un arī vizuāli izceltos starp visiem citiem plauktā. Visas prasības ne vienmēr izdodas izpildīt, un vairumā gadījumu jaunie produkti kļūst par vienu no tiem, kura izņemšana no apgrozības nemaz netiek pamanīta.
Godīga produktu konkurence veikalu plauktos vērtējama kā veselīga, jo veicina radošu pieeju un liek celt kvalitātes latiņu. Ja sortimenta paplašināšana nav tirgū jau labi pazīstamu produktu atdarināšana bez investīcijām attīstībā un jaunradē, tad tā veicina nozares attīstību. Pārtikas ražotājiem katru gadu jādomā un jāpiestrādā arvien rūpīgāk, lai pircējiem piedāvātu kaut ko jaunu. Taču, lai arī kādi būtu pētījumu un degustāciju rezultāti, ražotājs nekad nevar būt pārliecināts, ka cilvēki jauno produktu pirks arī otru reizi. Jo savos uztura ieradumos esam samērā konservatīvi un eksperimentējam reti.
Rezultātā pārtikas ražotājiem izveidojas gan savu veiksmes stāstu, gan arī «nepiepildīto cerību» portfelis. Pēdējā atrodas atmiņas par reiz lolotiem jaunajiem produktiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav iedzīvojušies tirgū. Protams, par veiksmīgajiem stāsta labprātāk. Spilvas gadījumā jaunie produkti, kas ieguva popularitāti pat ātrāk, nekā cerēts, bija Ķīnas saldskābā mērce un visa dresingu - salātu mērču - kategorija, kuru Latvijā aizsākām pirmie pirms 15 gadiem. Savukārt otrajā portfelī ietilpināmie produkti, kurus veikalu plauktos vairs nevar atrast, ir, piemēram, DIP mērces čipsiem. Pirms vairāk nekā 10 gadiem ar lielām cerībām sākām ražot, bet Latvijas iedzīvotājiem ieradums ēst čipsus ar mērcēm bija un palika svešs. Lai cik centīgi strādājām un garšīgas mērces ražojām, tās toreiz «neaizgāja».
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos esam tirgū ieviesuši 14 jaunu produktu, bet pērn piedāvājām 41 jaunievedumus. Katrs no tiem saņēmis pastiprinātu uzmanību laboratorijās un degustāciju gaitā, taču jau iepriekš skaidrs, ka daļa no tiem «neaizies». Pēdējo 3-4 gadu pieredze liecina, ka pirmajos gados tirgū paliek 84% jauno produktu. Šis procents ir diezgan augsts tāpēc, ka pastāv iekšējais filtrs: katru gadu desmitiem potenciāli jaunu produktu, kas izstrādāti laboratorijās un kuru eksperimentālās partijas saražotas, bet līdz veikalu plauktiem nenonāk. Jo cenšamies jau savlaicīgi saprast, ka ir vai nav trāpīts - ar garšu, ar cenu vai citādi.
Atšķirībā no jaunu ražošanas korpusu izbūves un modernu iekārtu iegādes jaunu produktu izstrāde ir investīcija, kuru nevar saskatīt uzreiz un tik skaidri. Jaunas celtnes un iepakojumu pamana ātri, bet novērtēt darba apjomu produkta satura izveidē ir grūti. Katrs jaunais produkts vērtējams kā ražotāja ieguldītā radošā darba rezultāts, kura neredzamā daļa ir ne tikai pārtikas tehnologu talants, bet nereti arī milzīgi darba, laika un finanšu resursi. Pēdējos gados Latvijā gan pārtikas nozarē, gan arī citās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbā iezīmējas pozitīva tendence - pieaugošs jaunrades potenciāls.