To parādīja arī Dienas veiktais pētījums. Žurnāliste, uzdodoties par zviedru elektroinstalāciju uzņēmuma pārstāvi, darbinieku meklējumos apzvanīja vairākas NVA filiāles un pārliecinājās - lai gan bezdarbnieku rindas ir garas, drošas atbildes, ka uzņēmumam tiks nodrošināti 30 mazkvalificēti strādnieki, nav. Ir novadi, kur cilvēki noilgojušies pēc darba, tomēr dažos nav tādā izmisumā, lai ķertos pie darba par minimālo atalgojumu. Gluži vienkārši daudzi reģistrējušies bezdarbniekos, lai iegūtu statusa sociālās priekšrocības, uz citiem nevar paļauties - viņi ir vienas dienas strādnieki, ieslīguši, piemēram, alkohola atkarībā. Vēl citi nevēlas strādāt mazkvalificētu darbu.
Labklājības ministrijas Darba departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde gan Dienas veikto pētījumu kritizē, sakot, ka eksperiments uzsākts ar iepriekšēju pārliecību par iegūstamo rezultātu. Viņa uzsver: «Piedāvājums bija radīts apzināti nepievilcīgs, piedāvājot minimālo algu arī augstākas kvalifikācijas darbiniekiem, tajā skaitā elektriķiem, ne tikai palīgstrādniekiem.»
Citādās domās ir bijusī NVA direktore Baiba Paševica. Viņasprāt, mazkvalificēts strādnieks nemaz uz augstāku atalgojumu nevar pretendēt. B. Paševica uzsver, ka bieži cilvēks negrib strādāt, jo ir vai nu pieradis pie pabalstiem, vai arī cilvēkam ir nelegāli ienākumi - alga aploksnē. Saņemot algu aploksnē, ir iespēja saņemt arī pabalstu, tādējādi palielinot savus ikmēneša ienākumus. Akmeni darba devēju lauciņā met arī Evita Tauriņa, CV onlain personālatlases speciāliste. Viņa norāda, ka joprojām, atsaucoties uz krīzi valstī, darba devēji piedāvā neadekvāti zemu atalgojumu. Tauriņa novērojusi, ka darba ņēmējs nav ieinteresēts strādāt par mazu algu - viņš labāk izvēlas braukt uz ārzemēm. Savukārt darba devējs nevēlas maksāt vairāk - atrod citu strādnieku, kurš būs gatavs strādāt par minimālu atalgojumu.
Analizējot Dienas pētījuma rezultātus, aptaujātie eksperti norāda, ka bezdarbnieki jāiedala divās grupās - darba meklētājos un ilgstošajos bezdarbniekos. Ar pēdējiem NVA darbiniekiem nevajadzētu saskarties vispār, jo šie cilvēki neesot ieinteresēti strādāt - atzīst nozares eksperti. Jāveido īpašas ekspertu brigādes, kuru uzdevums būtu motivēt cilvēku darbam. Psiholoģe Benita Griškeviča, kura strādājusi ar bezdarbniekiem, gan iebilst, ka ekspertu vienība situāciju neatrisinātu. Viņasprāt, vislabāk grūtībās nonākušo problēmas redz pašvaldības cilvēks, kurš var izvērtēt, kā palīdzēt grūtdienim - piedāvāt pabalstu vai citādi motivēt darbam.