Patlaban kā kurināmais siltumenerģijas iegūšanai galvaspilsētā galvenokārt tiek izmantota gāze - tās īpatsvars ir teju 97% no kopējā patēriņa. Pamatā visu siltumenerģiju saražo Latvenergo piederošajās koģenerācijas stacijas, bet mazāk par trešdaļu - piecas RS īpašumā esošās siltumcentrāles, kā arī vairāki desmiti mazu un vidēju katlumāju.
Ar biokurināmo iegūtā siltumenerģijas daļa Rīgā ir tikai 3%. Šķeldu kā kurināmo RS izmanto siltumcentrālē Daugavgrīvā, bet, izveidojot biokurināmus katlus Vecmīlgrāvja siltumcentrālē, kam pēc plāna vajadzētu notikt šogad, un modernizējot siltumcentrāli Ziepniekkalnā, tuvāko gadu laikā no biokurināmā iegūtā siltumenerģija varētu sasniegt 10,3% no kopējā apjoma. Uz jautājumu, vai šķeldas izmantošana dabasgāzes vietā nepalielinās rīdzinieku rēķinus par apkuri, L. Rence atbild, ka gāzes cena pēdējā laikā ir bijusi salīdzinoši zema, taču sagaidāms, ka tā pieaugs. «Mēs centīsimies balansēt kurināmos, lai spētu noturēt draudzīgu siltumenerģijas tarifu,» viņa piebilst.
Šķeldas ražotāji gan aicina nepārvērtēt projekta nozīmi. «Tā būs lielākā šāda stacija Latvijā, bet salīdzinājumā ar citām valstīm niecīga,» pauž Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs. Nepieciešamo šķeldas apjomu siltumcentrālei spēs nodrošināt pat viens šķeldas ražotājs, bet, viņaprāt, Rīgas iespējas ir daudz lielākas. Pēc asociācijas pārstāvja teiktā, nav pamats domāt, ka nākotnē pašvaldība un RS tieksies šķeldas īpatsvaru palielināt vēl vairāk, jo «jāskatās, kā šie plāni korelē ar citu plāniem pilsētā būvēt gāzes koģenerācijas stacijas». Diena jau rakstīja, ka Latvenergo martā vienojusies par 150 miljonu eiro lielu aizņēmumu 2. termoelektrocentrāles jaunā gāzes energobloka izbūvei.
RS padomes priekšsēdētājs un arī Rīgas domes Mājokļa un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) uzsver, ka runas par citu cietā biokurināmā energobloku izbūvi Rīgā ir pāragras: «Vispirms šis iesāktais projekts ir jāpabeidz, tad mēs skatīsimies uz atdevi un lemsim.» Saskaņā ar viņa teikto RS ierobežo arī pieejamo līdzekļu apjoms. Jau iepriekš V. Stepaņenko cerīgi raudzījās uz RS mazākuma akcionāra Dalkia finansiālajām iespējām.
Diena noskaidroja, ka sarunas par domei piederošo RS akciju pārdošanu šai franču kompānijai turpinās, puses gan par detaļām nestāsta. Dalkia konceptuāli piekrīt pašvaldības vēlmei saglabāt kontrolpaketi pār siltumapgādes uzņēmumu, taču ir «virkne lietu, par kurām jārunā, ar kādiem nosacījumiem tas ir iespējams», saka Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs.