Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atkārtoti tika skatīts jautājums par Rīgas pili. Lai gan tika apliecināts, ka Rīgas pils ir relatīvi labā stāvoklī - nodrošināts pilnvērtīgs pagaidu jumts, veikti neatliekamie darbi ugunsgrēka seku likvidēšanai, pusotra mēneša laikā izbūvēts īstais jumts virs Baltās zāles un veikti citi darbi, tomēr tika identificēta nopietna problēma. Sešus mēnešus pēc ugunsnelaimes būvnieki no VNĪ joprojām nav saņēmuši jauno tehnisko projektu. Kā skaidroja pilnsabiedrības SBRE pārstāvis Ivars Millers, ņemot vērā, ka pārstrādātais projekts ietver sevī gan pamata jumta konstrukcijas valsts svētku zālei un kastellas daļai, gan restaurācijas darbus, tiek bremzēts darbs. Rezultātā, neuzliekot īsto jumtu, nav iespējams nodrošināt vajadzīgo temperatūru un muzejos no augšas nāk iekšā aukstums. Pēc viņa aprēķiniem, tehnisko projektu būvnieki varētu saņemt tikai pēc pusotra mēneša. Tomēr tas rada pastiprinātas bažas par ziemas iestāšanos - ja uzsnigs sniegs, pils telpās atkal varētu iekļūt mitrums. «Ja uzsnigs biezs sniegs, ceru, ka jumts izturēs. Mēs objektā atrodamies 24 stundas diennaktī, tāpēc tīrīsim šo sniegu un labosim jumtu, bet nevar izslēgt iespējamību, ka kādā vietā kaut kas netiek pārrauts,» Dienai sacīja I. Millers. Viņš gan noraidīja bažas, ka dīkstāves dēļ rodas papildu izdevumi, jo strādnieki tiek nosūtīti uz citiem objektiem un maksāts tiek par padarīto darbu. Toties papildu izdevumi varētu rasties, pagarinot līgumu, jo, tā kā nav tehniskā projekta, darbi var iekavēties pat par astoņiem mēnešiem. Par summu gan vēl esot pāragri runāt.
VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane Dienai gan norādīja, ka ir darīts viss iespējamais, lai tehnisko projektu sagatavotu pēc iespējas ātrāk. Viņa paskaidroja, ka, ņemot vērā Rīgas pilij nodarītos bojājumus, tehnisko projektu bija nepieciešams izstrādāt būtībā no jauna, kas ir laikietilpīgs darbs. Pie projekta izstrādes darbs tika sākts jau nedēļu pēc ugunsnelaimes. Pēc viņas domām, vēl nepieciešams mēnesis, lai to nodotu būvniekiem.
Kamēr pilī notiek atjaunošanas darbi, aprēķināti ir arī ugunsgrēkā cietušajai pilij nodarītie zaudējumi - apmēram seši miljoni eiro. B. Strautmane Dienai sacīja, ka rakstisks pieteikums apdrošinātājiem jau ir iesniegts, bet, tā kā apdrošinātāji veic arī savas ekspertīzes, nav zināms, kad atlīdzība varētu tikt saņemta. Savukārt, ja par apdrošināšanas summu radīsies domstarpības, strīdi tiks risināti civiltiesiskajā kārtībā, piebilda B. Strautmane.
Otrdien pēc finanšu ministra lēmuma atjaunota arī 2008. gadā izveidotā un vēlāk likvidētā Rīgas pils atjaunošanas padome, sēdē pastāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Santa Bajāre. Tajā darbosies kultūras pieminekļu eksperti, arhitekti, būvinženieri, ministriju pārstāvji, VNĪ pārstāvji un citi, bet to vadīs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Tās pamatuzdevums būs sniegt rekomendācijas atbilstoši tam, kādā veidā šo kultūrvēstures pieminekli ilgtspējīgi saglabāt. Kā Dienai apliecināja S. Bajāre, tā nebūs prātuļotāju padome, bet padomes pieņemtie lēmumi būs saistoši Rīgas pils atjaunošanas procesā. Padomes locekļi varētu tikties reizi ceturksnī.
Lai gan komisijas sēdē arī izskanēja, ka Valsts policija (VP) jau šonedēļ varētu nākt klajā ar izmeklēšanas rezultātiem, VP pārstāvis Toms Sadovskis Dienai norādīja, ka šonedēļ slēdziena vēl nebūs. Konkrētu datumu, kad gaidāmi rezultāti, neviens paziņot nevarēja.