Daži mēneši ir pagājuši nosacītā labsajūtas gaisotnē. Lai arī situācija ekonomikā nav viegla, ir manāma pozitīva virzība, noskaņojuma indikatori uzlabojas, bet iepriekšējie budžeta griešanas pasākumi ir piemirsušies. Taču nosauktais konsolidācijas apmērs liek atkal iespringt, izvērtēt paveikto un pievērsties gaidāmajiem pasākumiem. Ir skaidrs, ka iespējami vieglākie un izdarāmie pasākumi ir jau paveikti, veidojot šā gada budžetu. Tas ir bijis kompromisu mikslis, kas ietvēra sabiedrības, valsts un politisko spēku intereses. Patlaban nosauktā summa rada rezonansi, jo iezīmē kārtējos nepatīkamos pasākumus.
Ir vairāki faktori, kuru dēļ ieslīgt niansēs vēl ir priekšlaicīgi. Pirmkārt, atsaucoties arī uz premjera teikto, var bilst, ka pašreizējais skaitlis ir balstīts uz pašreizējiem datiem un ekonomikas vērtējumu. Tomēr, ja ekonomikā vērojamās tendences saglabājas, tad ir pamats uzskatīt, ka konsolidējamā summa drīzāk būs mazāka. Tādā gadījumā atsevišķi pasākumi var arī izpalikt vai tikt ieviesti mazākā mērā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā apkārtējie riski, respektīvi, notikumi eirozonā. Tas var ietekmēt pašreizējos atkopšanās procesus ES, kam būtu ietekme arī uz citiem reģioniem un globālo ekonomiku kopumā. Latvijas gadījumā tas uzreiz atsauktos uz rūpniecības un eksporta nozarēm. Šāda scenārija ietekmē var nāksies domāt arī par lielāku konsolidācijas summu. Otrkārt, ne mazāk nozīmīgs faktors ir gaidāmo vēlēšanu rezultāti, tas ir, valdība, kas šos pasākumu īstenos. Tas lielā mērā noteiks to, kādi pasākumi tiks veikti, precīzāk, uz kā rēķina būs veicama konsolidācija. Jau patlaban iezīmējas noteiktu viedokļu atšķirības starp politiskajiem spēkiem saistībā ar progresivitāti nodokļu sistēmā utt. Jo monolītāka būs valdība, jo mazāka būs vajadzība pēc politiskiem kompromisiem. Tas, ko vajadzētu darīt jau tagad, ir sākt izstrādāt iespējamās konsolidācijas pasākumu rāmi. Tas ir nepieciešams, lai nākamai valdībai jau būtu iestrādes un nenāktos pieņemt sasteigtus lēmumus. Tas arī ļautu plašāk diskutēt sabiedrībā par iespējami pieņemamākajiem pasākumiem un partijām šajos jautājumos nopozicionēties. Tas nāktu par labu arī vēlēšanu procesam, jo vēlētājam rastos tieša izvēles iespēja, kuras rezultātus tas izjustu uz savas ādas. Tas liktu vairāk iedziļināties partiju solījumos un uzstādījumos. Tādēļ darbs pie konsolidācijas jāturpina, meklējot optimālākos variantus, arī aktīvi sākot cīņu pret ēnu ekonomiku. Taču vēl ir pāragri koncentrēties uz noteiktiem skaitļiem.