Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) meklēšot iespējas darījumu anulēt, jo uzskata, ka tas būtiski samazina uzņēmuma aktīvu vērtību un neliecina par labu pārvaldību, kā arī rada riskus uzņēmuma rentabilitātei. Savukārt aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš norāda, ka zīmols pārdots, jo aviokompānijai bijuši nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības stabilizēšanai, bet valsts vilcinājās ar pamatkapitāla palielinājumu. Zīmola vērtību noteikuši sertificēti speciālisti, un darījums noticis juridiski korekti.
Laikraksts Dienas Bizness trešdien informēja par airBaltic Corporation 2009. gada uzņēmuma gada pārskatā norādīto darījumu - preču zīmes airBaltic, tostarp airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi, - pārdošanu BAS par 13 miljoniem eiro jeb 9,1 miljonu latu. Pašlaik aviokompānija pašas pārdoto zīmolu no BAS nomā par mainīgu licences ikmēneša maksu. Cik liela tā ir, kompānijas pārstāvji neizpauž. Arī uzņēmuma korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags darījumu pamatoja ar nepieciešamību piesaistīt papildu finansējumu laikā, kad airBaltic bija nepietiekams kapitāls, kas radīja grūtības piesaistīt kredītiestāžu finansējumu. Lai arī apgrozāmie līdzekļi aviokompānijai bija nepieciešami darījuma noslēgšanas brīdī, norēķinu paredzēts veikt līdz šā gada beigām.
Diskusijas raisīja arī zīmola vērtība, ko bija noteicis starptautiskā auditora Ernst & Young Lietuvas birojs, kurā Dienai atteicās komentēt tā pieredzi preču zīmju vērtības noteikšanā. Savukārt pašmāju mārketinga speciālisti nacionālās aviokompānijas zīmolu sliecas vērtēt augstāk. «Lai arī zīmola vērtība lielā mērā atkarīga no tā izmantošanas «nākotnes plāniem», kā arī darījuma noteikumiem, pirmais priekšstats un reakcija, vismaz no malas raugoties un neiedziļinoties analīzē, šī cena šķiet daudz par mazu,» norādīja sabiedrisko attiecību aģentūras Tēls PR valdes priekšsēdētājs Ainārs Vladimirovs.
Pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) darījumu komentēt atteicās, bet bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) tikai izcēla atbildīgo amatpersonu bezdarbību un neieinteresētību airBaltic un lidostas attīstībā kopumā. Savukārt A. Kampars zīmola pārdošanu sauc par nacionālajām interesēm pretēju rīcību: «Ja zem airBaltic izkārtnes lidos citi, ja šie reisi būs rentablāki, no nacionālās aviokompānijas ar laiku paliks pāri tikai tukša čaula.» B. Fliks izteicies, ka airBaltic labprāt iegādātos somu aviokompānijas Finncomm akcijas, lai stiprinātu pozīcijas Somijā. Ja šīs akcijas iegādātos nevis nacionālā aviokompānija, bet tikai BAS, kuram jau pieder airBaltic zīmols, iespējams, varētu īstenoties A. Kampara norādītais risks, ko veicinātu nacionālās aviokompānijas milzīgie parādi. 2009. gada beigās tie kopumā bija 74,522 miljoni latu.
Premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne apstiprināja, ka premjers atbalsta A. Kampara pozīciju un piesaistīs juristus, lai izvērtētu iespējas zīmola pārdošanas darījumu anulēt. «Kamēr norēķins nav veikts, ceru, ka izdosies pārliecināt B. Fliku atteikties no darījuma. Esmu uzaicināts uz airBaltic akcionāru sapulci pēc divām nedēļām, taču problēmas risināšanu uz tik ilgu laiku atlikt nevar,» sacīja A. Kampars.