Skaļākie gadījumi, kad tikušas apstrīdētas būvatļaujas, ir SIA Homburg uzsāktā lielveikala būvniecība Mežciemā, kā arī Ministru kabineta kāpņu atjaunošana, kad apstrīdētas būvatļaujas dēļ tās nevarēja nodot ekspluatācijā. Pašlaik Administratīvajā tiesā atrodas divas apstrīdētas būvatļaujas par būvniecību Rīgas brīvostai piederošās dabas teritorijās. Statistiski gan apstrīdēto būvatļauju īpatsvars ir neliels - tikai viens procents no visām izsniegtajām būvatļaujām.
Pārāk īss termiņš
Pašreizējais regulējums paredz, ka būvatļauja tiek izsniegta tad, kad ir beigušies projektēšanas darbi un sākusies reāla būvniecība. Līdz šā gada 18. aprīlim būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš bija viens gads, kuru minētajā datumā Saeima, pieņemot grozījumus likumā, saīsināja līdz vienam mēnesim. Jaunais likums nosaka, ka būvatļauja tiek izsniegta projekta agrīnā stadijā vēl pirms projektēšanas uzsākšanas un apstrīdēšanas termiņš ir viens mēnesis.
Viens no jaunā likuma autoriem Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis skaidro, ka būvatļaujas izsniegšana tik agrīnā stadijā tās apstrīdēšanas gadījumā pasargās investorus un būvniekus no lielas naudas veltas ieguldīšanas, kad tiek uz nezināmu laiku iesaldēti jau uzsākti būvdarbi. «Šajā gadījumā investors riskē tikai ar projektēšanā ieguldīto naudu. Tas arī neļaus slinkot sabiedrībai, tai būs jāiesaistās jau pašā procesā sākumā, nevis tikai tad, kad pusiesākta celtne jau slejas pie logiem.»
Providus pētniece Agnese Lešinska atzinīgi novērtē būvatļaujas izsniegšanu tik agrīnā stadijā, «kamēr investors vēl nav ieguldījis lielu naudu. Taču jaunā likuma Ahilleja papēdis ir īsais apstrīdēšanas termiņš - viens mēnesis. Sabiedriskām organizācijām būs ārkārtīgi sarežģīti tik īsā laikā piesaistīt juristus un finansējumu, lai sagatavotu pieteikumu tiesai. Mēs uzskatām, ka optimāli būtu trīs mēneši». Līdzīgās domās ir arī biedrības Dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai pārstāve Sandra Jakušonoka, kas uzskata, ka tik īsā laikā pārsūdzēt būvatļauju sarežģītos gadījumos ir teju neiespējami.
Detālplānojums
Pretējs viedoklis ir Ārvalstu investoru padomes pārstāvim Ģirtam Greiškalnam, kurš pauž atbalstu gaidāmajām izmaiņām. Viņš gan nenoliedz sabiedrības iesaistes nepieciešamību, taču norāda, ka tai jānotiek daudz agrāk. «Īstais brīdis, kad sabiedrībai ir jāsaka savs vārds, ir teritorijas plānojuma apspriešana. Jo būvniecība ir tikai teritorijas plānojuma fiziska īstenošana dabā. Ikviens investors pēc tiesiskās paļāvības principa balstās uz teritorijas plānojumu, pieņemot, ka tam ir sabiedrības akcepts.»
Tam nepiekrīt Saeimas deputāte Ilma Čepāne, kas uzsver, ka atslēgas vārds ir nevis teritorijas plānojums, bet detālplānojums. «Teritorijas plānojumā cilvēki nespēj orientēties, tas ir dažādās krāsās, kur katrai no tām ir vēl pieci toņi. Tieši tādēļ es uzskatu, ka obligāti ir jābūt detālplānojumam, kura apspriešanā tad sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties. Kamēr tas nav panākts, šādas izmaiņas Būvniecības likumā nav pieņemamas. Vispār man jāteic, ka tas ir tapis spēcīga būvnieku lobija ietekmē. Pašlaik būvatļauju izsniedz, kad faktiski eksistē tikai vīzija par būvi. Cilvēki no tā neko nevar spriest. To, ka Mežciemā iecerētās Maxima ventilācijas lūkas atradīsies priekšā daudzdzīvokļu mājas logiem, nav iespējams paredzēt tik agrā stadijā, kamēr vēl nav pat projekta.»
I. Čepāne norāda, ka tikai pēc būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām, kad būs jau gatavs projekts, būvvvalde izdarīs atzīmi, kas ļauj sākt būvdarbus. Taču šo izdarīto atzīmi sabiedrība jau vairs apstrīdēt nevarēs. «Daudzas problēmas atkristu, ja Teritorijas attīstības plānošanas likums paredzētu obligātu detālplānojuma izstrādi. Tad būvniecības sabiedrisko apspriešanu vispār vajadzētu rīkot tikai atsevišķos gadījumos.» Deputāte stāsta, ka minētos likuma grozījumus ir iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes komisijā, taču lielas cerības par to pieņemšanu nelolo.