Tomēr plašākai sabiedrībai joprojām nav īsti skaidrs, kas ir Lībijas opozīcija. Šķiet, pat amerikāņi un viņu sabiedrotie īsti nezina, ko viņi atbalsta, jo opozīcijas spēki nav monolīta kustība, to veido vairākas grupas, tāpēc nav zināms, ko no tām sagaidīt.
Arī Lībijas kaimiņvalstī Ēģiptē, kurā pirms mēneša tautai izdevās gāzt ilggadējo prezidentu Hosnī Mubaraku, opozīcija nebija vienota, tomēr bija skaidrs, ka daļu tās veido sekulārā jaunatne, kas organizējās, izmantojot sociālos tīklus Twitter un Facebook, kā arī konservatīvā kustība Musulmaņu brālība, kurai vienmēr piemitušas spēcīgas pašorganizēšanās spējas.
Aizdomas par Al Qaeda
M. Kadāfi pie katras izdevības apgalvo, ka opozīcija cīnās starptautiskās teroristu kustības Al Qaeda interesēs, tomēr ASV specdienesti ir pārliecināti, ka opozicionāri nav saistīti ar pasaulē visvairāk meklētā terorista Osamas bin Ladena vadīto organizāciju vai citiem islāmistu grupējumiem. «Mēs novērojam iespējamās ekstrēmistu aktivitātes Lībijā, tomēr neesam tādas manījuši,» kāds amerikāņu specdienestu darbinieks apgalvo laikrakstam Los Angeles Times.
Tomēr citi iesaka būt uzmanīgiem un atgādina, ka no Lībijas austrumiem, kas ir opozicionāru cietoksnis, vairāki desmiti islāmistu 2006. gadā devās uz Irāku, lai cīnītos pret ASV spēkiem. Savukārt uzņēmums SITE Intelligence Group, kas nodarbojas ar ekstrēmistu interneta vietņu monitoringu, nesen brīdināja, ka kāds Al Qaeda atzars Ziemeļāfrikā aicinājis «darīt visu iespējamo», lai palīdzētu dumpiniekiem Lībijā.
Lībijas pazinēji nedomā, ka pret M. Kadāfi cīnās ekstrēmisti. «Kas stāv aiz revolūcijas? Tie nav ne islāmisti, ne džihādisti,» uzskata Nomans Benotmans no Londonā bāzētās organizācijas Quilliam Foundation, kurā darbojas bijušie ekstrēmisti. «Tie ir parastie cilvēki, mērenie, liberāļi, juristi un rakstnieki.»
Atzīst kļūdas
Lībijas opozīcija 5. martā izveidoja Pagaidu nacionālo padomi, kuras mītnes vieta ir valsts otrā lielākā pilsēta Bengāzī. Šonedēļ 31 locekļa lielā padome izveidoja pagaidu valdību, par kuras vadītāju izvēlējās Mahmūdu Džibrilu, kurš līdz šim bija uzņēmies opozīcijas vadību un marta sākumā Parīzē tikās gan ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, gan ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Otrā tikšanās gan netika īpaši afišēta, jo amerikāņiem nebija īstas skaidrības, ar ko viņi tiekas, raksta Reuters.
Dumpinieku pārstāve Imana Bughaeisa, kura līdz nemieriem strādāja par pasniedzēju Bengāzī Universitātē, atzīst, ka līdz šim opozīcija rīkojusies nekoordinēti, tādēļ ārvalstu valdībām bieži vien nebija īsti skaidrs, ar ko sazināties, lai uzzinātu Lībijas opozicionāru nostāju. «Sākumā mēs domājām, ka būs vajadzīga tikai nedēļa vai divas, lai gāztu M. Kadāfi,» amerikāņu telekanālam CBS stāsta I. Bughaeisa. «Tagad mēs zinām, ka ir vajadzīgs laiks. Mums ir nepieciešama valdība, lai atbrīvotu austrumu teritorijas. Mums nebija politiskās pieredzes, tādēļ mēs mācāmies dienu no dienas. Beidzot mums ir aususi sapratne, ka ir nepieciešama sakārtota struktūra.»