Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) partiju finansēšanas likumā iesniedza priekšlikumu, ka politiskā organizācija (partija), kas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizvadītā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,0004 līdzšinējā koeficienta 0,0008 vietā uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās. Ārkārtas vēlēšanās koeficients tiks samazināts no 0,0004 līdz 0,0003. Pērn jūnijā pirms ārkārtas vēlēšanām parlaments jau šo likumu grozīja, divas reizes samazinot priekšvēlēšanu tēriņu griestus Saeimas ārkārtas vēlēšanām, bet kārtējās vēlēšanās paredzamais izdevumu apmērs netika mainīts. 11. Saeimas vēlēšanās tēriņu griesti bija 282 559 lati, nevis 565 119, ko likums atļāva līdz 2011. gada jūnija vidum. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šogad, partiju izdevumu griesti būtu 549 587 lati, ja partija vai to apvienība startētu visos piecos vēlēšanu apgabalos. Ja koeficientu samazina uz pusi, tad maksimālais apmērs būtu 274 793 lati, skaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka LETA sacīja, ka negaidījusi vienbalsīgu šī priekšlikuma atbalstīšanu, kas liecinot, ka politiskā kultūra ir būtiski mainījusies un miljonu vērtās priekšvēlēšanu kampaņas vairs neredzēsim, un partijas ir gatavas atvēlēt tam saprātīgus līdzekļus.
LETA