Šo atbalsta mehānismu - garantiju saņemt samaksu par preci, ja to neizdarīs pircējs eksporta tirgū - SAF Tehnika un daudzi citi eksportējošie uzņēmumi gaidīja gadiem, līdz tas tika iedarbināts pērnā gada vidū. Garantijām pieejami 20 miljoni latu, taču deviņu mēnešu laikā, kopš šis atbalsta mehānisms ir spēkā, atbildīgā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) noslēgusi 21 līgumu par 1,36 miljoniem latu, lai gan pieteikumu skaits bijis krietni lielāks - 53.
Kā Dienai norādīja LGA direktors Ivars Golsts, vērtējot pieteikumu, tiek pārbaudīts pircēja finansiālais stāvoklis, reputācija, iespējamās tiesvedības u.c. Ja pircējs šķiet pārāk riskants, pieteikums tiek noraidīts. I. Golsts apgalvoja, ka LGA «dara visu, lai atrastu zelta vidusceļu starp eksportētāju atbalstīšanu un pārāk liela riska uzņemšanos».
Savukārt SAF Tehnikas vadītājs domā, ka LGA, baidoties pazaudēt naudu, ārkārtīgi konservatīvi vērtē riskus. «Protams, nevajadzētu arī otru galējību - dot katram nācējam un pazaudēt naudu, taču gribētos, lai aģentūra ietu uz lielāku risku.»
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūras darbu vērtē atzinīgi, lai gan sākotnēji cerēts, ka uzņēmēji aktīvāk izmantos eksporta garantijas. To, pēc EM ieskatiem, bremzē ekonomiskās aktivitātes kritums un arī apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Šobrīd EM gaida Eiropas Komisijas akceptu, lai eksporta garantijas sniegtu arī darījumos ar Eiropas pircējiem. Salīdzinoši labāk uzņēmumiem veicas ar kredītu garantijas saņemšanu. Tad valsts garantē bankai, ka atmaksās kredītu uzņēmuma vietā, ja tas to nespēs. No pagājušā gada marta līdz šā gada marta sākumam 112 uzņēmumiem izsniegtas kopumā 337 garantijas par 39,7 miljoniem latu.