Reiderisms var notikt dažādos veidos, tostarp arī ar faktiski likumīgām metodēm - piemēram, izmantojot faktu, ka uzņēmuma īpašnieks pienācīgi neseko līdzi informācijai par uzņēmuma dalībnieku sapulcēm un lemšana par uzņēmuma nākotni notiek bez viņa klātbūtnes. Tomēr lielākoties nākas sastapties ar klaji prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar dokumentu viltošanu.
Interesanti, ka Latvijas uzņēmēju zemo aizsargātību pret reiderismu līdz šim veicināja dažādi centieni atvieglot Uzņēmumu reģistra (UR) un uzņēmēju sadarbību, padarot to operatīvāku. Rasti risinājumi, kā vienas dienas laikā pilnībā mainīt uzņēmuma īpašnieku sastāvu vai tā statūtus, un tas iespējams bez notariāli apliecinātiem dokumentiem.
Turklāt UR joprojām nedarbojas vienoti ar Komercķīlu reģistru. Tāpēc iespējams, ka pat apķīlāti uzņēmuma īpašumi un tā daļas var tikt pārdotas bez kreditora ziņas.
Esošajā situācijā vieglākais ceļš būtu vainot pastāvošo likumdošanu, tomēr uzņēmējiem jāsaprot, ka reiderisma novēršana ir pasākumu komplekss, kas paredz gan valsts, gan arī paša uzņēmēja iesaisti.
Valsts jau spērusi pirmos soļus minēto problēmu novēršanai - Saeima maija sākumā pieņēmusi virkni grozījumu Komerclikumā, lai mazinātu reiderisma risku. Grozījumi, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, galvenokārt paredz novērst situāciju, ka kāds var vienpersoniski mainīt sabiedrības (SIA) dalībnieku reģistru. Turpmāk jebkādas izmaiņas stāsies spēkā tikai tad, kad uzņēmuma dalībnieku sastāva izmaiņas būs apstiprinājusi arī uzņēmuma valde un viss šis process būs notariāli apliecināts. Tāpat praktiski jebkuras izmaiņas uzņēmuma (gan SIA, gan a/s) pārvaldē vai tā statūtos būs iespējams veikt, tikai izmantojot notariāli apliecinātus dokumentus, tādējādi novēršot dokumentu viltošanas iespēju.
Turpmāk sabiedrību statūtos būs iespēja paredzēt, ka dalībnieku sapulces norisi apliecina zvērināts notārs. Tik liela notāra iesaiste gan atstāta dalībnieku ziņā, un tā darbosies tikai gadījumā, ja to paredzēs statūti. Savukārt izmaiņu veikšanai Komercreģistrā būs jāiesniedz sapulces protokola vai lēmuma oriģināls vai arī tā atvasinājums, kuru parakstījis arī viens sapulces ievēlēts dalībnieks.
Gaidāmie grozījumi Komerclikumā paredz ievērojami paplašināt iespējas uzņēmuma dalībniekiem, jau statūtos iestrādājot papildu prasības un noteikumus savu interešu aizsardzībai.
Tomēr tikai no pašiem uzņēmējiem atkarīgs, cik aktīvi viņi izmantos šīs iespējas un cik aktīvi sekos līdzi norisēm savā uzņēmumā. Lielākā kļūda, ko mēdz pieļaut uzņēmēji, ir elementārs piesardzības trūkums un risku pietiekama nenovērtēšana, kas balstās pārliecībā, ka reiderisms ir tikai uzņēmējdarbības mīts.
*Zvērināta advokāte, Red partnere