Sešu gadu ilgajā sagatavošanās posmā uz peļņu cerēja ne tikai valsts amatpersonas. Lokālie uzņēmēji ir sagatavojuši suvenīrus, ēstuves un izklaides iespējas ārvalstu līdzjutēju armijai un tagad atliek gaidīt, kā cilvēki uzvedīsies globālās ekonomiskās krīzes atslābuma posmā. Jaunākās prognozes nav pārlieku saldas, jo gaidītā pusmiljona viesu vietā uz DĀR pošas aptuveni 375 tūkstoši. Divas nedēļas pirms čempionāta sākuma vēl nebija nopirkti 160 tūkstoši no 2,9 miljoniem biļešu. Šīs nedēļas sākumā pilnībā izpārdotas bija tikai trīs spēles, ieskaitot atklāšanas maču ar mājinieku piedalīšanos. Ja Starptautiskajai futbola federācijai (FIFA) neizdosies iztirgot biļetes ārzemēs, tas var dot sāpīgu triecienu spēļu rīkotājiem, kuri stadionu celtniecībā un infrastruktūras uzlabošanā pavisam ieguldījuši gandrīz sešus miljardus ASV dolāru.
Peļņas ilūzija
Valsts prezidents Džeikobs Zuma Jaungada uzrunā optimistiski solīja, ka Pasaules kauss nodrošinās ilgtermiņa ekonomisko pieaugumu un veicinās darbavietu radīšanu. Analītiķu domas par šādu scenāriju dalās.
2008. gadā finanšu konsultanti no Grant Thornton prognozēja, ka futbola maratons ienesīs DĀR naudas apcirkņos ap 7,6 miljardiem ASV dolāru un radīs 415 tūkstošus darbavietu. Taču šīs prognozes tika izteiktas pirms dižķibeles.
Tagad viss izskatās mazliet citādi, jo pat 17 gadus no vietas augusī DĀR ekonomika pērn piedzīvoja kritumu. Skeptiķi brīdina, ka milzīgo forumu rīkošana bieži rada zaudējumus, un tā būšot arī Āfrikas ekonomiski visvairāk attīstītajā valstī. Kredīti, kas ņemti piecu jaunu stadionu celšanai un piecu citu atjaunošanai, vēl ilgi spiedīšot valsti lejup un nelīdzēšot pat dramatisks tūristu skaita pieaugums.
«Nestāstiet man, cik dienu palicis līdz turnīram. Pieskaitiet vēl 30 dienas, jo tieši tad FIFA ar visu naudu aizbrauks un aizmirsīs baltos ziloņus - stadionus,» laikrakstam USA Today saka britu žurnālists Endrjū Dženingss. Viņš uzskata, ka afrikāņiem nebūs pielietojuma stadioniem, ja nu vienīgi DĀR iegūs tiesības rīkot 2020. gada vasaras olimpiskās spēles.
Leikforestas universitātes ekonomikas eksperts Robs Bāds, kurš kopā ar kolēģiem analizējis lielā sporta forumu iespaidu uz valstu attīstību, intervijā ABC televīzijai mudināja pārlieku neticēt peļņas solījumiem. Viņš atceras, ka pirms Atēnu olimpiskajām spēlēm 2004. gadā daudzi uzņēmēji bija sajūsmā par gaidāmo cilvēku pieplūdumu, taču pasākuma laikā entuziasms noplaka.
«Viņi man stāstīja, ka otrreiz tam vairs nepiekristu, jo infrastruktūra drīzāk traucēja normālām ekonomiskajām aktivitātēm un ieņēmumi saruka par 80-90%,» atminas R. Bāds. No viņa izpētītajiem forumiem tikai 1992.gada Barselonas olimpiāde finansiālā ziņā bijusi patiešām veiksmīga. R.Bāds daļēji piekrīt kritiķiem, kuri ieteica DĀR čempionātam paredzēto naudu novirzīt noziedzības, nabadzības un AIDS apkarošanai.
Vietējie aiz žoga
Bažas sagādā ārzemnieku drošība, jo augstais noziedzības līmenis daudzus attur no DĀR apmeklēšanas. Pat čempionāta grupu izlozes laikā kriminālie tipi pamanījās aplaupīt ārvalstu delegāciju pārstāvjus, un noziedzības apkarošana būs svarīgs jautājums arī čempionāta laikā. Valstī ir 27% bezdarbs, vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecību ir ap 200 latiem, bet bezpajumtnieku masas un ielu bandas ir ikdienišķa parādība.
DĀR varas iestādēm būs pamatīgi jānopūlas, lai parādītu, ka iebraucējiem nekas nedraud. Pretējā gadījumā Dž. Zumas ilgtermiņa plānu nebūs viegli izpildīt. Viņš apņēmies līdz 2014. gadam padarīt DĀR par tūrisma lielvalsti, palielinot ārzemnieku apmeklējumu par 45% - no 9,6 miljoniem 2009. gadā līdz 14 miljoniem 2014. gadā.
Dienvidafrikāņi ar skumjām atzīst, ka kausa izcīņa ir svētki eiropiešiem un amerikāņiem. Vairākumam vietējo iedzīvotāju nav pa kabatai pat lētākās biļetes uz spēlēm, apgalvo aģentūra AFP. Arī citi melnā kontinenta iedzīvotāji nevar atļauties apmeklēt futbola svētkus. Ārpus DĀR visā Āfrikā pārdoti tikai 40 tūkstoši biļešu, raksta Los Angeles Times. Par finālspēles apmeklēšanu afrikāņi var tikai sapņot, jo nomācošs vairākums pat gada laikā nevar nopelnīt naudu biļetei, kas maksā ap 500 latiem.
Dārga reklamēšanās
Vietējie iedzīvotāji reālu labumu no čempionāta izjuta, kad gatavošanās stadijā tika izveidoti 130 tūkstoši jaunu darbavietu, kā arī uzlaboti ceļi un sabiedriskā transporta sistēma. Foruma rīkotāji noalgojuši papildus 55 tūkstošus policistu, lai uzturētu kārtību ap spēļu norises vietām, un lokālie masu mediji apgalvo, ka tas nesis augļus - bruņotas laupīšanas dienas laikā stadionu tuvumā neesot novērotas.
Līanna Bača no Grant Thornton arī tagad ir pārliecināta, ka DĀR būs ieguvēja. Ne ar tiešu peļņu, bet čempionāta mantojuma dēļ. Viņa atgādina, ka ASV pirms 1994. gada čempionāta ik gadu apmeklēja 3,7 miljoni tūristu, bet divus gadus pēc tā jau 4,9 miljoni.
«Pasaules kauss ir iespēja DĀR parādīt, ka tā ir moderna demokrātija, tehnoloģiski attīstīta, biznesam draudzīga valsts un arī tūristiem pievilcīgs galamērķis,» žurnālam Sports Illustrated saka vēsturnieks Pīters Alegi un piebilst, ka šādus forumus var raksturot kā ļoti dārgu veidu valsts zīmola veidošanai. Pirms pieteikties uz rīkošanu, katrai valstij pamatīgi jāizsver, vai tā var atļauties šādas izpriecas.