Šogad pašvaldības finansējums ir vēl mazāks nekā pagājušajā gadā. Prieks gan par izdevniecībā Atēna 100 latu vērtībā tikko iepirktām grāmatām par izdevīgu cenu. «Par simts latiem var nopirkt tikai 24 grāmatas. Tas nekas nav. Iepirktās grāmatas jau tautā izgājušas, tikai dažas stāv bibliotēkā,» teic direktore.
Pirms vairākiem gadiem, kad VKKF finansējums arī literatūras zinātnei bija pietiekami liels, bibliotēka četrreiz gadā tikusi pie jaunām grāmatām. «Dabūjām visu jaunāko latviešu oriģinālliteratūru,» atceras D. Kārkliņa. «Pašlaik ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, lai mēs vispār zinātu, kas jauns ir iznācis. Tikai divreiz gadā tiekam klāt grāmatu iepirkšanai, un gadās, ka tad viena otra grāmata vairs bāzē nav nopērkama. Ļoti grūti.»
Periodikas izdevumu iegādei pērn tika tērēts gandrīz tikpat, cik grāmatām - 1024 lati, šogad summa nedaudz sarukusi - 800 latu. Par žurnālu un avīžu trūkumu lasītāji nevar sūdzēties. Telpā, kur ir datori un periodika, cilvēki uzturoties visbiežāk.
«Pašvaldībai ir jābūt ar attieksmi,» uzskata D. Kārkliņa. «Kaimiņu novadā pašvaldības vadītājs nāk uz bibliotēku un lasa - tad ir pilnīgi jūtami citāda attieksme pret to, cik «nobirs» bibliotēkai. Bet, ja no domes gandrīz neviens te nenāk, arī attieksme ir citāda.» Starpnieks starp bibliotēku un domi ir novada Kultūras pārvalde, tāpēc nav iespējams pašiem lūgt naudu grāmatām: «Tā ir kā liela sile, kurā ietilpst kultūras nami, bibliotēkas, muzejs, tūrisma informācijas centrs, amatnieku biedrība. Kurš nekaunīgāks, tas dabū vairāk.»