Pasaules šaha čempiona Garija Kasparova izvēle vērsties pie Saeimas ar lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību nav uzskatāma par ārkārtēju notikumu pat tādai nelielai valstij kā Latvija, taču ārkārtīgi patīkamu gan. Kā atzinusi virkne Latvijas politiķu, labie vārdi no pazīstamā šahista izskanējuši kā gaidīts kompliments mūsu valstij, kā pozitīvs novērtējums 20 gados izdarītajām pārmaiņām. To iespējams uztvert arī kā Kasparova dāvanu mūsu valstij pirms 11. un 18. novembra. Ne jau visiem šeit, kā tas bija redzams no Kasparova aicinājumu nesaņēmušā Saskaņas centra reakcijas, šāds atzinums bija pa prātam. Kāpēc tā, norādījis pats šahists, pieminot saskaņiešu draudzību ar Putina Vienoto Krieviju. Labi, jo vēl viens cilvēks no ārpuses atgādinājis, ka šādi kontakti nav nejauši un tie tātad met ēnu uz minēto Latvijas partiju.
Der atcerēties, ka vēl pirms pāris gadiem ar lūgumu piešķirt pastāvīgo uzturēšanās atļauju pie Latvijas vērsās Kremļa nežēlastībā nokļuvušais ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš gan bija pavisam cita kaluma vīrs, kas savā pilsētas saimnieka vienkāršumā iepriekš bija agresīvi apsūdzējis Latviju dažnedažādos grēkos, tajā skaitā fašisma atdzimšanā. Ar sevišķu naidīgumu Lužkovs izturējās pret neatkarīgo Ukrainu, kur viņš atklāti aicināja uz separātismu.
Tomēr iepriekš tik kvēli paustie uzskati Lužkovam nešķita nopietns šķērslis, lai vēlāk prasītu uzturēšanās atļauju. Toreiz šis jautājums ātri vien zaudēja aktualitāti, jo atsaucību no Latvijas politiķiem viņš nesagaidīja, un kopš tā laika Lužkova ceļi vairs nav veduši uz Rīgu. Tagad Saeimai ir iespējas rīkoties citādi. Pieņemot labvēlīgu lēmumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Kasparovam, iespējams iegūt vienīgi pozitīvu rezultātu. Kā pašu mājās, tā arī ārpusē, skaidri norādot uz Latvijas cerībām reiz dzīvot līdzās demokrātiskai Krievijai. Jāņem vērā, ka arī pats šahists negrasās atteikties no Krievijas pilsonības un apgalvo, ka neesot zaudējis cerības uz pozitīvu pavērsienu Krievijā.
Saprotamā kārtā Kasparova vēršanās pie «fašistiskās» Latvijas parlamenta plaši iztirzāta Krievijā, kur daudziem nav pa prātam viņa lēmums. Jāatceras, ka vēl pavasarī, kad viņš atstāja Krieviju, paziņojot par politiskās darbības pārtraukšanu, Kasparovs apgalvoja, ka jūtoties Krievijā neomulīgi. Nav pārsteidzoši, ka dažādās aprindās viņu tagad sauc par nodevēju. Tā ir galēja konservatīvisma izpausme, atteikšanās pamanīt, ka šodien cilvēks nav piesiets vietai, kā tas bija PSRS pastāvēšanas gados. Jāpiekrīt radio Eho Moskvi komentētājam, kas norādījis uz to, ka virkne plaši pazīstamu personību, kas izvēlējušās dzīvot ārzemēs, tomēr palikušas par savas dzimtenes Krievijas patiesiem patriotiem.
Kasparova lēmumu, kuru noteikusi racionāla nepieciešamība brīvi un ātri pārvietoties pirms Starptautiskās šaha federācijas vadītāja ievēlēšanas, nav komentējis Kremlis, kam šahista rīcība kārtējo reizi atgādina, cik Krievija ir tālu no bezvīzu režīma ar Eiropu.