» Pieprasījums pēc desmit dienu ilgās nometnes, kas īpaši šim mērķim veidotā viesu mājā notiek visu vasaru, esot liels, un, pēc I. Leicānes teiktā, aptuveni puse bērnu ik gadu brauc atkārtoti, daudziem pievienojas jaunākie brāļi un māsas: «Katram dienas laikā tiek iedalīts kāds dzīvnieks - mums ir kazas, aitas, ponijs, sivēns, mājas putni. Bērnam tie jāiepazīst, jāiemācās apieties. Radošajās darbnīcās no māla veidojam dzīvnieku figūriņas, zīmējam, dodamies arī ekskursijās, lai redzētu, piemēram, kā tiek slaukts piens. Bērni tiek baroti tikai ar lauku produktiem - nekādu čipsu!» Jautāta, vai mazie pilsētnieki nevaikstās no putrām, piena un burkāniem, nometnes vadītāja smej: «Pēc 12 svaigā gaisā pavadītām stundām apēsts tiek viss - pat sivēnam nekas pāri nepaliek!»
Šovasar visā Latvijā notiek teju pustūkstotis bērnu nometņu, un katrā vidēji tiek uzņemti 30 bērnu - tātad vismaz nedēļu no garā brīvlaika saturīgi pavadījuši aptuveni 15 tūkstošu bērnu vecumā no sešiem līdz 17 gadiem. Nometņu organizētājiem ideju netrūkst - Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā Latvijas nometņu karte ļauj nojaust virkni piedzīvojumu, ko vecāki, atverot maciņus, var sagādāt savām atvasēm. Cenas - no septiņiem eiro dienā par dienas nometni un no 25 eiro diennaktī par tādu, kur bērni paliek pa nakti.
Daba, māksla, valodas, informācijas tehnoloģijas, mūzikas instrumentu apguve, sports, dejas, piedzīvojumu meklēšana, mode - tas ir tikai nosacīts nometņu tēmu iedalījums, turklāt daudzviet tās pārklājas. Aplūkojot nometņu programmas, var secināt, ka vairākumā gadījumu tās - vismaz uz papīra - ir daudzpusīgas un pārdomātas, gādājot par bērnu talantiem, zināšanām, emocionālo un fizisko pilnveidi. Dažādās nometnēs Kurzemes pusē bērniem piedāvā apgūt etiķeti, olimpisko spēļu tradīcijas un pat izvēlēties savu nākotnes profesiju. Latgalē Krustpils novada nometnē Mežāres elpa bērni tiek iesaistīti skolas dārza sakārtošanā un celiņu kopšanā; nometnē Izdziedi vasaru Cesvainē profesionālu pedagogu vadībā var apgūt dziedāšanu, publisko runu, horeogrāfiju un aktiermeistarību; Līgatnes novadā augustā notiks nometne Nedēļa ar zirgiem - tās organizētāji sola iemācīt jāt, trenēt un kopt cēlos dzīvniekus. Latviju vienmērīgi pārklāj daudzi desmiti sporta un arī starptautisku nometņu. Piemēram, uz Engures novada Ķesterciemā notiekošo Albatrosu braucot bērnu grupas no Krievijas, esot dalībnieki arī no Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas. «Visu vasaru pie mums vienlaikus uzturas pat līdz 700 bērniem, kuri dzīvo atpūtas kompleksa korpusos - labiekārtotās istabiņās - un tiek ēdināti piecas reizes dienā. Nometnei ir plašs profils - radošas un sportiskas aktivitātes, notiek arī diskotēkas, turklāt bērniem te ir iespēja pilnveidot krievu valodas zināšanas,» Dienai atklāj nometnes pārstāve Ilze. Desmit dienu nometne jūras krastā vienam bērnam maksā 299 eiro.
Šogad palielinājies to nometņu skaits, kurās uzņem arī bērnus ar īpašām vajadzībām. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka pie šāda nosacījuma pašvaldības nometņu organizēšanai mēdz piešķirt līdzfinansējumu. Jāpiebilst, ka vairākas vietvaras šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, finansiāli atbalstīja konkursa kārtībā izvēlētus nometņu projektus. Naudas apjoms gan ir krasi atšķirīgs - piemēram, Liepājas pilsētas dome 14 nometņu rīkošanai piešķīra 17 tūkstošu eiro, bet Siguldas pašvaldība tikpat lielam nometņu skaitam iedalījusi vien 7800 eiro.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietniece Anita Gotharde saka, ka šovasar plānotas pārbaudes nometnēs nenotiekot, jo «situācija ir krasi uzlabojusies», kopš valdība pirms pieciem gadiem pilnveidojusi bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumus, kas liek to vadītājiem iziet īpašus kursus: «Vienīgās sūdzības, kas pēdējos mēnešos saņemtas, ir par sīkām kļūdām - ka nav izlikti telefonu saraksti vai shēmas par bērnu guļvietu novietojumu. Taču vairs nav tādu pārkāpumu, kādi bija pirms pāris gadiem, kad dažas nometnes nācās slēgt, jo bērniem tur bija bīstami atrasties.»