Krievijā lielais sausums izpostījis sējumus vairāk nekā desmit miljonu hektāru platībā (tas ir vairāk nekā visa Latvijas teritorija). Krievijas amatpersonas prognozē, ka šogad graudu raža varētu būt no 70 līdz 75 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 97 miljoniem tonnu 2009. gadā.
Eksperti izteikuši bažas, ka sliktās ražas dēļ Krievija varētu ierobežot labības eksportu, jo vispirms rūpēsies par vietējā tirgus apgādāšanu. Šāds pavērsiens vēl vairāk veicinātu labības cenu kāpumu pasaules tirgū, jo Krievija ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē. Krievijas lauksaimniecības ministra vietnieks Aleksandrs Beļajevs gan mierina, ka pašlaik valdībai nav šādu plānu. «Eksporta tirgu ir ļoti viegli pazaudēt, bet ļoti grūti iekarot,» secina A. Beļajevs.
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ cietusi graudaugu raža arī Ukrainā un Kazahstānā, kas ir svarīgas graudaugu audzētājas. Slikta raža gaidāma arī Kanādā, kur sējas laikā bija stipras lietusgāzes. Šo faktoru dēļ labības cena Eiropas tirgū pieaugusi gandrīz par 50% un sasniegusi augstāko līmeni divu gadu laikā. «Tas ir straujākais kviešu cenas kāpums kopš 1972. gada,» laikrakstam Financial Times stāsta labības tirgus eksperts Gērijs Šerkijs. Arī toreiz PSRS bijis liels sausums, tādēļ Maskava bija spiesta lielā daudzumā iepirkt labību no amerikāņu kapitālistiem.
Sausuma dēļ apdraudēta kartupeļu un cukurbiešu raža; zemnieki raizējas arī par ziemāju sējas apstākļiem. Baidoties no cenu kāpuma, Krievijā daudzviet no veikalu plauktiem tiek izpirkti milti, griķi un citi produkti. Piemēram, Samarā griķu cena jau palielināta no 19 uz 50 rubļiem (no 34 uz 89 santīmiem), raksta Ņezavisimaja gazeta.