Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Sēdēt opozīcijā nav jēgas. Intervija ar Robertu Zīli

Kādu jūs redzat Latviju pēc 10 gadiem?

Stipri latviskāku, nekā tā ir patlaban - ar to es domāju gan latviešu valodas statusu šeit, gan to, ka nepilsoņu būs stipri mazāk. Viņi vai nu aizbrauks vai naturalizēsies. Latvija vēl arvien būs stipri zaļa, tas ir, mežu īpatsvars būs tāds pats kā tagad, vides kvalitāte būs laba, bet infrastruktūras līmenis - stipri uzlabojies.

Ar ko Latvija varētu pelnīt?

Pamatā ar zināšanām. Ekonomikā vēl arvien liels īpatsvars būs tranzītam. Ceru, ka arī Krievija pēc desmit gadiem vairāk domās ekonomiskās efektivitātes, nevis politiskās kategorijās. Es neticu, ka Latvija varētu būt liels finanšu centrs.

Šīs Saeimas vēlēšanas ir jau otrās, kurās jūs tiekat pieteikts kā premjera kandidāts, bet pats nestartējat. Tā nav vēlētāju mānīšana?

Nē. Tāda situācija ir izveidojusies Latvijas likumdošanas dēļ, īpaši pirms četriem gadiem, tagad gan tā ir mazliet mainīta.

Ja vēlēšanu rezultāti būs tādi, ka TB/LNNK un Visu Latvijai! (VL) apvienībai nav nekādu izredžu strādāt valdībā, tad, esot Saeimas opozīcijā, es saviem vēlētājiem noteikti būtu mazāk noderīgs nekā Eiropas Parlamentā (EP), kur es esmu iekarojis zināmu autoritāti. Arī Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) konkrētā situācijā - saņemot nomināciju premjera amatam - nolika EP deputāta mandātu.

Jūs uzskatāt, ka ir iespējama politiskā kombinācija, kas jums ļautu kļūt par premjeru?

Es neizslēdzu, bet es nepiekristu būt par premjeru, ja VL-TB/LNNK būtu mazākais partneris attiecīgajā koalīcijā, tad premjers vienkārši nevelk.

Ja runājam par iespēju, ka es varētu kļūt par premjeru, tas var notikt tikai gadījumā, ja mēs iegūstam vismaz 15 mandātus jaunajā Saeimā un ja mūsu potenciālo partneru vidū nav partiju, kurām ir 30 deputātu mandāti.

Kādēļ VL un TB/LNNK tā arī neiekļāvās Vienotībā?

Gan mēs, gan VL Līdz pēdējam brīdim atsevišķi risinājām sarunas ar Vienotību...Objektīvi mums ir dažāda attiecību vēsture ar Vienotību veidojošo partiju politiķiem - Pilsoniskajā savienībā ir mūsu bijušie biedri, VL kā jaunpienācējiem tādas vēstures nebija, bet pret viņiem bija iebildumi no Sabiedrības citai politikai.

Viena lieta ir ambīcijas. Otra lieta, ka, ja kādi mūsu cilvēki iekļūtu Saeimā kā Vienotības frakcijas deputāti, tad Vienotībai nebūtu iespējama koalīcija ar Saskaņas centru (SC).

Jūsuprāt, Vienotība gatavojas koalīcijai ar SC?

Neviens no Vienotības līderiem pagaidām nav skaidri pateicis, ka neies koalīcijā ar SC. Mēs paši nekad neesam bijuši koalīcijā ar SC un nebūsim.

Jūs pieļaujat, ka ZZS, kuras premjera kandidāts ir Lembergs, spēs vienoties par sadarbību ar Vienotību?

Domāju, jā. Daži Vienotības politiķi jau ir spēruši attiecīgus soļus, skaidri pasakot, ka prioritārie koalīcijas partneri ir esošā koalīcija - tātad ZZS un mēs.

ZZS vispār nepaliek malā nevienā kombinācijā. Vienīgi tad, ja Vienotība un SC spēj divatā ātri izveidot koalīciju, bet arī tad, manuprāt, viņiem vajadzēs ZZS.

Ja būsiet opozīcijā, kā plānojat realizēt savu programmu, kas cita starpā arī nosaka, ka valsts apmaksāta izglītība būs tikai valsts valodā?

Šo projektu uzsāka mūsu jaunatnes organizācija. Ar parakstu vākšanu gan neveicās īpaši labi, jo pašlaik cilvēkiem ir dažādas citas rūpes. Bet mēs paliekam pie pārliecības, ka latviešu valoda ir tas, kas ir svarīgs latviskas valsts un valsts nācijas attīstībai. Pāreja uz izglītību tikai valsts valodā jau nav paredzēta vienā gadā, tā būtu ļoti pakāpeniska.

Jūsu programmā jaunajām ģimenēm solīts valsts galvojums pirmā mājokļa iegādei. Tā jūs plānojat atkal uzkarsēt nekustamā īpašuma tirgu?

Tieši otrādi. Tirgū atkal nonāktu nekustamie īpašumi, kas ir banku meitas kompāniju bilancēs un netiek apdzīvoti. Tādēļ mēs gribētu iedzīvināt šo pirmā mājokļa programmu, tādas eksistē vairumā Eiropas valstu un kaut kas līdzīgs 90. gadu beigās ar Pasaules Bankas (PB) palīdzību tika izmēģināts arī Latvijā. Mūsu programma paredz divas lietas - pirmā mājokļa programmu ar 30% valsts galvojumu un vienlaikus ir jāpadara banku meitas kompānijām neizdevīgi uzturēt mājokļus neizīrētus vai nepārdotus, palielinot nodokļus.

Šis piedāvājums izriet no slavenās Roberta Zīles ekonomiskās programmas, kas tika solīta pirms 2006. gada vēlēšanām un kuru TB/LNNK, esot valdībā, tā arī nav realizējusi?

Tā nebija. Kalvīša valdības pretinflācijas plānā, kas tika pieņemts 2007. gadā, bija vairākas pozīcijas no mūsu programmas. Tagad ir arī ieviests progresīvais nodoklis par mājokļiem. Protams, krīzes dēļ dabūjām atteikties no neapliekamā minimuma palielināšanas grafika un tā īsti neaizgāja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšanas projekts.

Kā jūs definējat to Krievijas ietekmes zonu, no kuras jūs solāt Latviju attālināt?

No Krievijas ārpolitiskās doktrīnas nāk skaidri signāli. Tā paredz darbaspēka izsūknēšanu no Baltijas valstīm uz Krieviju, izmantot krīzi, lai lēti iepirktu aktīvus enerģētikas, transporta un IT nozarēs.

Latvija no savas puses nav izdarījusi neko gāzes cauruļvadu pieejamības likumdošanas jomā. ES direktīva mums, protams, ļauj neko nedarīt līdz pat 2014. gadam, bet igauņi un lietuvieši to dara. Tas mani dara ārkārtīgi bažīgu, tāpat kā ziņas par Ventspils naftas iespējamo pārdošanu. Ja vēl ņemam vērā Krievijas elektronisko mediju plašo izplatību un popularitāti Latvijā...

Jūs saskatāt SC Krievijas interešu aģentu?

Tas ir redzams. Lužkova vizīte Latvijā, Ušakova un Šlesera braucieni pamatā uz Maskavu, kur gan viņus neviens īpaši nopietni neuztver, bet signāli, kas izriet no Lužkova nesenās vizītes, ir nepārprotami - ja šī koalīcija būs pie varas valstī, krievu valoda būs otrā valsts valoda.

Jūsuprāt, jauniešiem nacionālie jautājumi ir aktuāli?

Es redzu tos jaunos cilvēkus, kas pulcējas ap VL - viņu vidū ir gan augstskolu pasniedzēji, gan studenti, IT speciālisti. Nacionālo ideju piekritēju loks jauniešu vidū ir pietiekami liels.

Kādēļ jūsu īsajā programmā nav neviena vārda par iespējamo pievienošanos eirozonai no 2014. gada? Nav svarīgi?

Mūsu garajā programmā tas ir, vienkārši 4000 zīmju programmā nav iespējams ielikt visu.

Mēs diemžēl esam stipri atpalikuši no Igaunijas un turpmāko gadu laikā mums nāksies vērot, ka eiro nāk par labu Igaunijai. Eiro ir ārkārtīgi svarīgs instruments, bet ceļš, kas līdz tam ejams, ir ārkārtīgi sāpīgs.

Jūs ticat eiro?

Es ticu eiro vairāk nekā latam. Lats, lai cik sentimentāli tuvs mums tas būtu, izdevumu un risku ziņā vienmēr būs vājāks par eiro, lai arī kādas ķibeles ar eiro notiktu.

Pievienošanās eirozonai varētu būt instruments, kas attālina Latviju no Krievijas ietekmes zonas?

Protams. Atrašanās vienotā monetārā zonā varētu vairāk saimnieciski piesaistīt Latviju Eiropai.

Kādu lomu pasaules ekonomikā turpmāk spēlēs eiro?

Situācija nav vienkārša. Tas vien, ka tā dēvētais eirozonas klubs bija spiests savākt garantijās 750 miljardus, lai nomierinātu finanšu tirgus, to apliecina. Bet neatkarīgi no tā mums ir jāuzstāda mērķi, ka Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk ir jāpievienojas eirozonai. Šī gada sākumā EP bija daudz pazīmju, kas liecināja, ka Igaunijas uzņemšana eirozonā no 2011. gada ir gandrīz neiespējama, un daudzi jo daudzi iestājās, ka Igaunija to ir nopelnījusi.

Igaunija jau pirms 20 gadiem sāka īstenot ļoti stingru fiskālo politiku. Vai jums kā bijušajam finanšu ministram nav jāuzņemas atbildība, ka Latvijā netika radīta likumiska bāze stingrai fiskālajai politikai?

Es biju finanšu ministrs 1997. un 1998. gadā. Tie un vēl varbūt 2007. gads bija vienīgie, kad Latvija gadu ir beigusi ar bezdeficīta vai pārpalikuma budžetu.

Pēc 1999. gada, kad budžeta deficīts Krievijas krīzes dēļ bija 4%, mēs ar PB un SVF politisko atbalstu gājām uz mērķi izveidot bezdeficīta budžetu. Jā, likums netika pieņemts, bet mēs uz to gājām...

Vēl viens iemesls, kādēļ mēs, atšķirībā no Igaunijas, 2008. gada beigās iekritām tik dziļā krīzē, bija tas, ka, glābjot Parex banku, viss smagums tika uzlikts tikai uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem. Visas ap Baltijas jūru esošās finanšu sistēmas glābšanas izmaksas būtībā tika uzliktas uz Latvijas pleciem. Ja Parex banka būtu nogrimusi, Igaunija nākamgad nevarētu iestāties eirozonā, Skandināvijas banku akciju vērtība būtu daudz mazāka un kaimiņvalstīs būtu milzīgi satricinājumi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?