Pilsonības likuma grozījumi izskatīšanai 2. lasījumā tika gatavoti desmit mēnešus diskusijās ar ekspertu piedalīšanos Ingmāra Čaklā (Vienotība) vadītās apakškomisijas 38 sēdēs. Pa šo laiku ar PCTVL politiķu līdzdalību ir notikusi parakstu vākšana par Pilsonības likuma grozījumiem, kas paredz pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Saskaņas centra līderi tagad no tās norobežojas, uzskatot, ka ir nepieciešams kompromisus meklēt Saeimā, kur likums jau ir atvērts, kā sacīja Valērijs Agešins. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) sēdē pieļāva, ka, ņemot vērā šo politisko fonu, tas var būt «labi izstrādāts scenārijs, lai valstī radītu nestabilitāti un šķeltu sabiedrību». Viņa paredz, ka no sākuma SC parādīsies uz skatuves ar priekšlikumiem kā samierinātāji, bet, «ja šantāža neizdosies, tad prognozēju, ka Saskaņas centrs iesaistās parakstu vākšanā».
Sēdē daļa SC iniciatīvu, kuras partijas deputāti kaismīgi aizstāvēja, neguva atbalstu. SC arī vēlējās, lai uz Latvijas pilsonību varētu pretendēt latvieši, kuri dzīvo Krievijā, arī Sibīrijā. Debatēs tika norādīts, ka Krievijas pilsoņi nevar būt dubultpilsoņi. Likumprojektā ir noteikts, ka Latvijas pilsonību var saglabāt pilsoņi, kuriem ir citas ES dalībvalsts, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonība. Dubultpilsonība pieļaujama arī pilsoņiem, kuri ieguvuši pilsonību valstī, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Ar īpašu Ministru kabineta atļauju dubultpilsonību atzīs personām, kas ieguvušas šajā sarakstā neietilpstošas valsts pilsonību. Diskusijas iepriekš bija arī par latviešiem Austrālijā.
Likuma grozījumus ļoti gaidīja arī trimdas latvieši, kas Latviju atstāja, bēgot no PSRS un Vācijas okupācijas režīmiem, un līdz 1995. gadam nepaguva pieteikties. Tādējādi pēc šī termiņa saņemt Latvijas pilsonību tautieši un viņu pēcnācēji varēja tikai, atsakoties no otras valsts pilsonības. Pēc likuma pieņemšanas šāda ierobežojuma vairs nebūs. Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere bija gandarīta par Saeimas atbalstu ierosinājumam atvieglot pēc 1991. gada dzimušo nepilsoņu bērnu iespējas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tagad tas notiek uz abu vecāku iesnieguma pamata, bet projektā noteikts, ka bērna reģistrācijas brīdī nepieciešama viena vecāka izteikta vēlme.