Pieliekot gatavai zupai mazliet sviestā un ķiplokos apceptu Sky veikalā nopērkamo (nesaldētu) lielo tīģergarneļu, viss izdevās lieliski un garšīgi. Lai arī esmu šo zupu gatavojusi neskaitāmas reizes un zinu, kā to gatavot, ieskatījos savā iemīļotajā interneta portālā, varbūt ieraugu kaut ko jaunu, ieskatījos kādā blogā un pāršķirstīju Dienas Ēdienus. Kāpēc? Tāpēc, ka viss, kas saistās ar ēdiena gatavošanu, ir «nebeidzami pozitīvs stāsts». Mani tas iedvesmo «jauniem sasniegumiem».
Latvijas publiskā telpa ar vairākiem ēdienu žurnāliem, interneta portāliem, blogiem un, protams, TV ēdienu šovu, kas ir katrā sevi cienošā TV kanālā, nav unikāla. Viss, kas saistās ar ēdienu gatavošanu, ir populārs. Piedāvājums ir tik plašs, ka noteikti var apmierināt katra interesenta gaumi. Nemaz nav jāmeklē plašākos starptautiskos ūdeņos. Piekritīsit, ka divu dažādu pavāru gatavots viens ēdiens nekad nebūs identisks. Visticamāk, ka cepetis, ko gatavojat jau gadiem ilgi pēc vienas un tās pašas receptes, katru reizi būs ar mazliet citu «piesitienu». Nav jau McDonalds hamburgers, kas visur garšo vienādi, tāpēc ir garlaicīgs.
Vai atceraties filmu Džūlija un Džūlija par leģendāro Džūliju Čaildu ar brīnišķīgo Merilu Strīpu? Tikai mēģinot ir iespējams sasniegt rezultātu - vai tā nebija viena no galvenajām filmas tēzēm? Diezgan droši apgalvošu, ka katrs no mums māk uzsmērēt sviestmaizi, uzcept kartupeļus un droši vien zina, kā izvārīt olu. Vai ar šo mazliet pārspīlēto minimumu pietiek? Bet varbūt var kaut ko radošāk? Kaut kā savādāk? Kas tās par tādām modīgām ārišķībām ar «ārzemju ēdieniem», ja mums pašiem ir sava kotlete, kartupeļi un sautēti kāposti, kāds noteikti teiks. Man nav iebildumu arī pret to, bet es no sirds apsveicu jebkuru vēlmi dažādot ēdiena gatavošanas prasmi, produktu izmantošanas daudzveidību un rezultātā - garšas baudu.
Vakar vakarā man pa rokai gadījās jaunākais Dienas Ēdienu žurnāls. Ticiet vai ne, izlasīju no viena gala līdz otram! Lūk, daži jaunieguvumi - kā cept smalkos meringus (vai, cik saldi!), kā mājās pagatavot zefīru (varbūt uzdrošināšos...), kā top extra virgin eļļa (zināmu patiesību nostiprināšana), kuru tekilu un kāpēc man pirkt (nodomāju, kāds izskatījās Havjers un citi eksperti pēc tekilu degustācijas, ja viņi to darīja «pa īstam»), kas slēpjas aiz katra no gaļas ēdienu apzīmējumiem (piemēram, šnicele, antrekots, bifšteks) un vēl, un vēl. Lielu daļu no tā es zināju, jo par to regulāri interesējos un daudz gatavoju. Lasiet arī jūs un lieciet to lietā, gatavojot burvīgus ēdienus. Izdošanos, un sazināmies, lai apspriestu veiksmes...