Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 3. oktobris
Ilizana, Elza

Sievietes naudu krāj vairāk nekā vīrieši

Vēl pirms trim mēnešiem tikai 19% sieviešu Latvijā varēja teikt, ka, paliekot bez regulāriem ienākumiem, viņas ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus. Patlaban šis skaits jau ir pieaudzis līdz 27%, liecina GE Money Bank veiktais pētījums. Sievietes sākušas uzkrāt lielākas naudas summas nekā vīrieši. Pirmajā ceturksnī tikai 8% sieviešu mēnesī atlika 51-100 latu, turpretim otrajā ceturksnī šādu summu uzkrāja jau 22% sieviešu. Jāpiebilst, ka aptauja tika veikta to iedzīvotāju vidū, kuru ikmēneša ienākumi ir lielāki par 400 latiem.

«Tas laikam instinktīvi: sieviete uztraucas vairāk par nākotni, jo ir radītāja - viņa vienmēr patur prātā, ka vismaz mazumiņam, ar ko pabarot bērnus, jābūt,» smaidot saka Anita (34), pēc profesijas filoloģe. Liekos naudas līdzekļus viņa sākusi uzkrāt savā algas kontā šī gada sākumā, kad aizvien skaļākas kļuva runas par krīzi. «Liekie līdzekļi būtu jāraksta pēdiņās,» Anita precizē. Ne pašas ģimenē, audzinot divas skolas vecuma meitas, ne citiem draugiem un kolēģiem «lieku» līdzekļu uzkrāšanai neesot. Taču daudzi Anitas paziņas tāpat kā viņa ik mēnesi atliekot kaut 20-40 latus, «lai, ja nu kas, nav uz līdzenas vietas jākož pirkstos».

Vieni smejas, citi atbalsta

«Nevēlamies veidot stereotipus, bet Nordea bankas pieredze liecina, ka sievietes ir aktīvākas naudas uzkrājējas nekā vīrieši. Taču ir būtiska nianse: salīdzinot ar vīriešiem, sieviešu vidējais ieguldījuma apjoms ir mazāks. Sievietes ir disciplinētākas, viņas ir gatavas mērķtiecīgi katru mēnesi regulāri algas dienā ieskaitīt kaut 10% no saviem ienākumiem pa tiešo krājkontā savam «drošības spilvenam». Vīrieši pieņem lēmumu par noguldījumu tajā mirklī, kad tiešām ir lielāki brīvie naudas līdzekļi,» stāsta Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna.

Anita stāsta, ka janvārī, sākot uzkrāt 40 latu mēnesī, saņēmusi mazliet ironisku attieksmi no māsas studentes. «Nu, cik tad tev gada laikā būs, esi parēķinājusi? - viņa man prasīja. Teicu - 480 latu. Cik ilgi tu ar ģimeni vari ar šo summu iztikt, māsa zobojās,» atstāsta Anita. Protams, ja tā padomā, summa, ko viņa var atļauties ik mēnesi no algas atlicināt, ir niecīga. Ja pēkšņi nebūtu darba un algas, Anitas ģimene ar gada uzkrājumu varētu pieticīgi pārtikt tikai mēnesi. «Var jau smieties, bet arī mēnesis ir laiks - var paspēt sameklēt variantus,» - tā Anita. Kad runā ar draugiem un kolēģiem par uzkrāšanu, varianti esot divi: tie, kuriem kredīts bankā, neuzkrāj neko, jo nav no kā. Tie, kuri no kredītiem brīvi, atlicina vidēji 20-70 latu mēnesī. «Vairāk cilvēks ar 400-500 latu algu uz rokas un obligātajiem maksājumiem nevar atļauties,» Anita spriež.

Iepirkumiem nē. Uzkrāj

Analizējot klientu datus, Swedbank augustā noskaidrojusi galvenās iezīmes, kas raksturo viena no populārākajiem uzkrājumu veidiem - depozītu - lietotājus. «Galvenā tendence, ko uzrādīja pētījums: Latvijā pieaugusi izpratne par uzkrājumu nepieciešamību un veidojas uzkrāšanas kultūra. Lai gan kopējie iedzīvotāju ienākumi sarūk, cilvēki tomēr atlicina līdzekļus uzkrājumu veidošanai. Turklāt būtiski, ka lielākā daļa klientu (60%) pagarina depozītus, tos neiztērējot ikdienas vajadzībām,» stāsta Kristīne Mūrmane, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja. Kā rāda pētījums, noguldīt depozītos biežāk izvēlas tieši sievietes: 57% no visiem depozītu lietotājiem ir sievietes, 43% - vīrieši.

52 tūkstoši Swedbank klientu izmantojot internetbankas naudas plānotāju - 58% sieviešu un 42% vīriešu. Kā stāsta Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska, naudas plānotājs cilvēkiem palīdzējis atklāt, ka pārāk daudz līdzekļu tiek tērēts maziem izdevumiem, piemēram, našķiem. Arī to, ka obligātie maksājumi ir lielāki, nekā, visu kopā nesaskaitot, var šķist. Naudas plānošana palīdzējusi arī mainīt paradumus, piemēram, gatavot mājās, lai lētāk, sekot atlaidēm.

Par mazajiem neobligātajiem ikdienas izdevumiem stāsta Laura (25) - vēl pirms gada viņai nešķita svarīgi rēķināt līdzi, cik tērē kārumiem un skaistumkopšanai, nedz arī uzkrāt kaut mazumiņu. Tagad, kad alga samazināta par 20%, Laura sākusi rēķināt: saldajos sieriņos, šokolādītēs un kūkās, kas viņai tā garšo, mēnesī tiek iztērēti 25-30 latu. Manikīram dārgā centra skaistumkopšanas salonā 12 latu divreiz mēnesī. «Kopā pāri 50 latiem. Gadā - 600 latu,» izskaitļojusi Laura. «Pagaidām nevaru sevi piespiest pavisam atteikties no saldumiem, bet algas dienā uzreiz krājkontā nolieku 35 latus. Kūciņām un manikīram paliek mazāk, bet vai tiešām tas ir kaut kas tik svarīgs?» vaicā Laura. Viņa ir optimistiska un domā, ka tik traki nebūs, lai uzkrājumu nāktos tērēt izdzīvošanai. «Naudiņa būs, un nākamvasar varēšu aizbraukt ceļojumā,» viņa saka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?