Divu veidu sūkņi
Zemes siltumu var iegūt divos veidos, skaidro Latvijas Siltumsūkņu asociācijas izpilddirektors Ēriks Geipelis. Horizontālais siltumsūknis zemes siltumu savāc ar kolektoru, kas tālāk to novada uz sūkni un sagatavo siltumenerģiju mājas apsildei. Uzstādot kolektoru, zemē aptuveni 0,5-2 m dziļumā atkarībā no zemes sasalšanas zonas un grunts īpatnībām ierok plastmasas caurules, pa kurām cirkulē nesasalstošs šķidrums. Pašu siltumsūkni uzstāda mājas iekšpusē un darbina ar elektrību. Dažādu mitrumu un iežus saturošās augsnēs siltuma atdeve ir dažāda, tāpēc nav ieteicams caurules likt sausās smiltīs. Jo zeme mitrāka un bagātīgāka ar pazemes ūdeņiem, jo vairāk siltuma būs iespējams iegūt. Ē. Geipelis skaidro, ka horizontālais siltumsūknis ir labs risinājums, ja ap māju ir pieejams liels zemes gabals, jo vienam mājas platības m2 nepieciešami 3-4 m2 neapbūvētas platības kolektora izvietošanai. Turklāt svarīgi zonu nenorobežot no saules gaismas - uz tās nedrīkst sliet šķūnīšus, nojumes, nav ieteicams zonu noēnot ar lieliem kokiem. Taču šo zemes gabalu drīkst apstādīt, piemēram, ar burkānu vai puķu dobēm. Ja ap māju nav pieejams pietiekami liels neapbūvēts zemes gabals, labs risinājums būs vertikālais siltumsūknis jeb slēgtā zonde, ko ieurbj 50-70 metru dziļumā. Uz šādas zondes varēs būvēt visu, ko vēlas. Vienīgi jārēķinās, ka urbšanai būs nepieciešama atļauja. Ja negadās mehāniski bojājumi, siltumsūknis kalpo 25 gadus vai ilgāk.
Izdevīgi ilgtermiņā
Zemes siltumsūkņu uzstādīšanas izmaksas ir diezgan augstas. Ē. Geipelis skaidro, ka ap 200 m2 lielai ēkai horizontālā siltumsūkņa uzstādīšana vidēji izmaksās Ls 11 000. Vertikālā sūkņa izmaksas būs vēl lielākas - ap Ls 14 000-15 000. Tomēr ilgtermiņā ieguldījums būs izdevīgs. Ē. Geipelis lēš, ka 200 m2 lielai mājai apkures izmaksām gadā nevajadzētu būt lielākām par 500-600 latiem. Izmaksas iespējams samazināt vēl par 30%, ja māju apsilda ar siltuma nesēju, kam ir liels laukums, tāpēc ekonomiskāka par radiatoriem būs apsildāmā grīda. Zemes siltumsūknis būs labs risinājums vietās, kur nav iespējas ierīkot gāzes apkuri. Tas priecēs arī tos, kas nevēlas ik dienu strādāt par kurinātājiem vai gādāt kurināmo. Vēl iekārtas pluss ir tas, ka, apsildot māju, nekas nedeg un gaisā nenonāk ogļskābās gāzes (CO2) izmeši.
Precīzs aprēķins
«Uzstādot zemes siltumsūkni, svarīgi pārāk optimistiski nenovērtēt savu zemes gabalu,» iespējamos riskus norāda Ē. Geipelis. Ja zemes gabals būs pārvērtēts, uzstādītais siltumsūknis nebūs pietiekami jaudīgs, un sistēma nespēs māju piesildīt. Tad sistēma apkures ūdeni sāks sildīt elektriski, savukārt cilvēks saņems lielu elektrības rēķinu. Turklāt nepareizi izvēlētas jaudas siltumsūknis pārlieku atvēsinās zemi, un tā vēl ilgi pavasarī neatlaidīsies. Tādēļ, lai zinātu, cik jaudīgs siltumsūknis nepieciešams, pirms sistēmas uzstādīšanas rūpīgi jānosaka mājas siltuma zudumu koeficients. Iekārtas trūkums ir arī siltumsūkņa apstāšanās elektrības pārrāvuma gadījumā. Tāpēc ieteicams nodrošināties ar nelielu ģeneratoru vai kādu citu siltuma avotu, kas nav atkarīgs no elektrības.
Arhitekts Ervins Krauklis norāda - lai sistēma darbotos efektīvi, gan ēkai, gan apkures sistēmai jābūt pareizi projektētai un uzbūvētai. Ja projektējot pieļautas kļūdas un/vai būvniecība nav veikta kvalitatīvi, iekārtai nāksies siltuma zudumus kompensēt, un pieaugs elektrības rēķins.