Priekšlikuma atbalstītāji to pamatojuši ar nepieciešamību sargāt latviešu valodu, taču eksperti norāda, ka tas sagrautu bilingvālās izglītības pamatus, kas varētu kaitēt ne tikai krievu skolu skolēniem. Pēc speciālistu domām, ir citi darbi, kas jādara, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas, neaiztiekot skolas.
Kardinālas pārmaiņas
Pašlaik mazākumtautību skolām 60 procentu no vidējās izglītības programmām jāīsteno latviešu valodā, savukārt pamatizglītības posmā skolas var iet vairākus ceļus. Izglītības un zinātnes ministrija ir piedāvājusi četrus modeļus, kā mazākumtautību skolas var īstenot bilingvālās izglītības programmas, un kopumā no tiem izriet, ka pirmajās klasēs bērniem ir iespēja mācīties dzimtajā valodā, taču vēlāk pakāpeniski daļa priekšmetu tiek mācīta bilingvāli vai latviešu valodā. Latviešu valodā ir arī centralizēto eksāmenu un mācību olimpiāžu uzdevumi. Skolās atzīst, ka tāpēc arī priekšmetos, kuri netiek mācīti latviešu valodā, tomēr tiek mācīta latviskā terminoloģija. Pašreizējais bilingvālās izglītības modelis ir devis augļus, jo nesen veiktais pētījums apliecina, ka mazākumtautību jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, izriet no izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) Dienai teiktā. Arī centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka mazākumtautību skolu absolventi ne tikai neatpaliek no latviešu skolu absolventiem, bet vairākos priekšmetos viņu rezultāti ir labāki.
Ministrs ir skeptisks pret nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK virzīto priekšlikumu no 2012. gada septembra pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai valsts valodā: «Protams, ka latviešu valodas mācīšanu vajadzētu stiprināt, bet tas nenozīmē, ka tad uzreiz jābūt tik kardinālām un krasām pārmaiņām.» Turklāt, lai ieviestu šādas pārmaiņas, būtu jāveic priekšdarbi. «Ja tas tīri teorētiski nākotnē realizēsies, noteikti ir vajadzīga pedagogu apmācība, noteikti ir vajadzīga metodiskā materiāla izstrāde, noteikti ir vajadzīgi atbilstoši mācību līdzekļi. Nevar arī pateikt, kādu finansiālu ietekmi šis pasākums varētu radīt,» uzsver R. Broks. Arī krievu skolu pārstāvji pauž bažas gan par visu pedagogu gatavību mācīt latviski, gan piemērotu mācību līdzekļu trūkumu. Piemēram, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs norāda, ka jau tagad pat latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību programmām neesot modernu mācību grāmatu.
Nevajagot pretnostatīt
«Integrācijai Latvijā ir jānotiek uz latviešu valodas pamata, bet tai nav jāmazina bilingvālās izglītības iespējas,» skaidro R. Alijevs. Nacionālās apvienības priekšlikums ir «ļoti destruktīvs» - mācības tikai latviešu valodā drīzāk apzagtu bērnus, izriet no pedagoģijas doktores Liesmas Oses teiktā. Viņa, tāpat kā citi eksperti, vērš uzmanību - būtu jāstiprina svešvalodu apguve, kādus no priekšmetiem mācot, piemēram, angļu valodā, lai pēc skolas beigšanas jaunieši angļu valodā spētu runāt tekoši.
Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa pieļauj, ka ar savu parakstu par pāreju uz mācībām valsts valodā cilvēki ir izteikuši bažas par latviešu valodas stāvokli, kas ir saprotams tik mazā kopienā. Taču Z. Oliņai ir iebildums pret pretnostatījumu - latviešu valodas nākotne un bilingvālā izglītība, jo, viņasprāt, vienīgais veids, kā saglabāt latviešu valodu, nav izglītība tikai latviešu valodā. Savukārt R. Ķīlis uzskata, ka šādas pārmaiņas pat nebūtu iespējamas, jo, pēc viņa domām, nākotnē izglītības sistēma kļūs decentralizētāka, tiks piedāvātas vēl daudzveidīgākas mācību formas, no kurām vecākiem būs iespēja izvēlēties piemērotākās savai atvasei. Šajā daudzveidībā būšot neiespējami izglītību nodrošināt tikai vienā valodā. R. Ķīlis arī brīdina, ka ar šo rīcību varot tikt izdarīts kaitējums izglītības kvalitātei. Līdzīgiem vārdiem šīs bažas pauž arī Rīgas 13.vidusskolas direktore Ludmila Krutikova, kura uzsver, ka «vispirms skolotājam jādomā par izglītības kvalitāti, pēc tam par valodu».
Krievu skolu reformu savulaik pavadīja asi protesti. Eksperti pieļauj, ka arī nacionālās apvienības iniciētās pārmaiņas nenotiktu bez asumiem. Tā ir provokācija pret krievvalodīgo kopienu, kas var rezultēties plašās protesta akcijās, pieļauj L. Ose. Līdzīgās domās ir arī krievu skolu pārstāvji, kuri Dienai stāsta, ka daudzi vecāki jau tagad esot gana satraukti. Aģentūra LETA ziņo, ka nule dibināta biedrība Dzimtā valoda ar Vladimiru Lindermanu un Jevgēņiju Osipovu priekšgalā jau paziņojusi par atbildes gājienu, proti, tā grasoties vākt parakstus, lai rosinātu krievu valodu atzīt par otro valsts valodu.