Kas vajadzīgs
«Vasarā kāda mamma, kuras bērns pirmoreiz nonāca pie mums Hematoonkoloģijas nodaļā, televīzijā sašutusi stāstīja, ka šeit, visiem redzot, līķīši tiek vesti...» saka nodaļas virsmāsa Anna Mihno. «Tie nav līķīši, bet bērni, kurus mēs vedam uz izmeklēšanām vai operācijām. Pašlaik 20. nodaļa izveidota vecā divstāvu mūra ēkā, kas atrodas 100 metru attālumā no slimnīcas daudzfunkcionālā korpusa, kur veic diagnostiskos izmeklējumus, procedūras un operācijas. Līdz ar to bērni guļus jātransportē pa āru no mūsu nodaļas uz lielo māju. Mēs viņus iesaiņojam guļammaisos, apsedzam, sapakojam, lai pēc iespējas mazāk ciestu. Bet laika apstākļi - kādi ir, tādi ir. Lietus, vējš, sniegs, aukstums, apledojušas virsmas, nelīdzens asfalts - viss kopā...» Kā saka 20. Hematoonkoloģijas nodaļas ārste Gunta Medne, cilvēks pie visa pierod. «Bērni šādi tiek vadāti un personāls ir spiests šādi strādāt kopš 1989. gada, kad nodaļu atklāja, un tas nenozīmē, ka mediķi turpmāk to vairs nedarīs. Personāls un pacienti izturēs vēl! Bet - ir XXI gadsimts, un no loģistikas viedokļa šādai situācijai valsts vienīgajā Universitātes klīniskajā bērnu slimnīcā nav jābūt.»
Arī 20. nodaļas telpas ir galīgi novecojušas, nav ventilācijas, mitrums sasūcies apmetumā, tajā ieviešas mikroorganismi, dažādas sēnītes. «Mūsu nodaļā ārstējas pacienti, kam gan saistībā ar viņa pamatsaslimšanu, gan pēc ķīmijterapijas kursiem ir pilnīgi novājināta imūnsistēma,» skaidro daktere G. Medne. «Tāpēc šiem bērniem jebkurš vīruss, baktērija, sēnīte rada vēl papildu riskus.»
Nodaļas logi ziemā apledo, jo uzkrājas kondensāts. Vecāki nakšņo vienā palātā ar bērniem, it īpaši ar mazākajiem. Ir palātas, kurās uzturas četri bērni, un vecāku gultas tiek ieliktas ejās. Savukārt citiem bērniem tas traucē izkļūt no palātas, kad viņi ar pievienotajām sistēmām pie vēnas un statīviem uz ritenīšiem dodas uz tualeti. Jo vairumā palātu tualešu nav.
«Hematoonkoloģijas nodaļā ārstējas bērni ar ļoti smagu saslimšanu, un viņiem katra šāda ikdienišķa situācija ir daudz apgrūtinošāka, nekā tā būtu mums, pieaugušiem un veseliem cilvēkiem,» skaidro L. Dambiņa. «Līdz ar to mūsu pienākums ir pēc iespējas atvieglot situāciju, radīt apstākļus, lai šī cīņa ar slimību noritētu pēc iespējas vieglāk gan bērnam, gan vecākiem. Vairumam bērnu slimnīcā jāpavada ilgs laiks: trīs četri mēneši, pusgads, bieži vien vajadzīga atkārtota terapija.» - «Bet gribas arī kliedēt mītu, ka tas ir bezcerīgi. Jā, ārstēšanās prasa gadus, taču - bērni izveseļojas, aptuveni 65 procenti - pilnībā,» piebilst 20. nodaļas vadītāja Žanna Kovaļova. Katru gadu Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticēta hematoonkoloģiska saslimšana, un ik gadu vidēji notiek 900 pacientu ārstēšanas epizodes.
Plāns - pārcelties
Arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša uzskata, ka šobrīd 20. nodaļas situācija ir akūta. Tāpēc nolemts, ka tā varētu pārcelties uz ēku, kas savienota ar jauno daudzfunkcionālo korpusu, un šī projekta īstenošanai nepieciešami 700 tūkstoši latu. «Protams, liktos tikai pašsaprotami, ka naudu 20. nodaļas remontam dotu valsts. Bet mēs arī saprotam reālās iespējas: šodien slimnīcai prioritāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana,» saka L. Dambiņa. «Kopā ar laikrakstu Diena esam realizējuši lielus un slimnīcai vajadzīgus projektus, piemēram, izremontētas slimnīcas nodaļas, atvērta Saulaino dienu bibliotēka, atjaunota Vecāku māja. Paldies Latvijas televīzijai par atsaucību un sapratni, kas jau gatava nākt palīgā. Bet es arī apzinos, ka mūsu izvirzītais mērķis ir ļoti augsts, un tāpēc mums būs nepieciešams katra cilvēka, katra uzņēmuma, arī valsts un pašvaldību institūciju atbalsts un mēģināsim kopējiem spēkiem savākt šo naudu pēc iespējas ātrāk,» saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.
Akcijā iesaistījušies arī ziedot.lv, Rimi Latvia, lidosta Rīga. Informatīvi atbalsta Dienas Žurnāli, radio Skonto un JCDecaux.