Runājot par UR trešdien izpildīto Anglijas tiesas lēmumu par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru iespējamais patiesā labuma guvējs ir A. Lembergs, viņš apgalvoja, ka «patieso labuma guvēju tiesību arestu ir muļķīgi rakstīt reģistrā, jo mēs nereģistrējam patiesā labuma guvēja tiesības, bet fiksējam kapitāldaļu īpašniekus».
UR rīcību kritizē arī A. Lemberga pretinieku nometnes pārstāvji, savukārt UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis atzīst, ka jautājums, kādas darbības ar patiesā labuma tiesību arestu tiek aizliegtas, joprojām nav īsti skaidrs.
Anglijas tiesa tā sauktajā Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietā, kurā faktiskais prasītājs ir uzņēmums Vitol, lēmusi arestēt A. Lemberga aktīvus 135 miljonu dolāru vērtībā, un Latvijas tiesa šo lēmumu atzinusi un nodevusi izpildei. Tomēr izpilde iekavējās, jo Latvijas UR nebija uzkrātas ziņas par patiesajiem labuma guvējiem. Pirms UR izlēma reģistrēt prasības nodrošinājuma līdzekli - aizliegumu jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem aktīviem kapitālsabiedrībās, kas pieder atbildētājam A. Lembergam - UR konsultējās gan ar tiesu, gan Tieslietu ministriju, gan savu Konsultatīvo padomi.
«Ir informācija, ko likums nosaka, ka UR ir jāreģistrē, un tikai saistībā ar šīm ziņām var izdarīt kaut kādus nodrošinājumu ierakstus,» saka A. Lošmanis. Viņš norāda, ka patiesā labuma guvējus UR nereģistrē. Viņaprāt, tādēļ «reģistram nebija jāizrāda iniciatīva un jāpasaka - kaut kādas mistiskas A. Lemberga patiesā labuma guvēja tiesībās ierakstīsim reģistrā un viņas nodrošināsim».
Arī kāds jurists, kurš tiek pieskaitīts A. Lemberga pretinieku nometnei, UR lēmumu sauc par tukšu formalitāti, norādot, ka tas reāli A. Lembergam tikai aizliedzot veikt kādas oficiālas darbības ar uzņēmumu aktīviem, bet Ventspils mērs jau tāpat nekad nav oficiāli atzinis, ka viņam tie piederētu. Līdz ar to viņa vārdā oficiālas darbības nekad nav tikušas veiktas, un nav paredzams, ka UR lēmums varētu izmainīt jebko uzņēmumu darbībā, skaidroja jurists, kurš vēlējās palikt anonīms.
Ar UR pieņemto lēmumu patiesā labuma guvēja tiesības arestētas 25 uzņēmumos, pārsvarā saistītos ar tranzītbiznesu Ventspils ostā - starp tām minētas septiņas no desmit firmām, kuras saskaņā ar Ventspils Brīvostas interneta vietnē atrodamo informāciju uztur ostā termināļus. Tomēr R. Balodis neslēpa, ka visi juridiskie aspekti nav skaidri pašam reģistram. Viņš norādīja, ka «joprojām nav skaidrs, kādas darbības nevar veikt UR attiecībā pret kapitālsabiedrībām, kuru lietās būtu reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis - arests patiesā labuma guvēja tiesībām». Tas neesot ticis noregulēts arī nupat pieņemtajos Komeclikuma grozījumos, kuri plašāk pazīstami, kā «ofšoru atvēršanas» grozījumi.