Dienas pirmajā lapā Pāvels Širovs no Maskavas ziņoja: «Pēc tam kad pārstājis darboties barošanas bloks, zemūdenes komandieris pieņēmis lēmumu piezemēties jūras dibenā vairāk nekā 100 metru dziļumā. Zemūdenes atomreaktori esot apturēti. Ir zināms, ka zemūdenē atrodas vismaz 107 cilvēki.»
Katra jaunā ziņa par Kursk bija arvien satraucošāka. Nākamajā dienā Diena vēstīja, ka nogrimušajā atomzemūdenē gaisa rezerves ir tikai divām diennaktīm. «Pēc precizētajiem datiem, uz zemūdenes klāja atrodas 116 cilvēku. No tās viņi var izkļūt īpašā glābšanas kapsulā. Protams, ja vien kapsula nav bojāta. 1989. gadā, kad Norvēģu jūrā avarēja atomzemūdene Komsomoļec, šāda kapsula nevarēja atdalīties no korpusa, un visi jūrnieki gāja bojā. (..) Kas patiesībā notiek Barenca jūrā 100 metru dziļumā nogrimušajā zemūdenē Kursk, nav zināms. Radiosakaru ar zemūdeni nav. Sakari notiek, klauvējot pa korpusu pēc Morzes koda un izmantojot īpašus signālus. Gan amerikāņu, gan britu un norvēģu kara flotes piedāvāja krievu kolēģiem savu palīdzību. Taču Krievijas JKF no tās atteicās. Viena no versijām par atteikšanās iemesliem ir, ka avarējušajā zemūdenē atradies mācību štābs ar daudziem augsta ranga virsniekiem, kuriem ir zināmi nozīmīgi noslēpumi.»
17. augustā Kursk traģēdijai jau bija veltīta Dienas galvenā ziņa Nāve var apsteigt glābējus. Krievija beidzot lūdz ārzemju palīdzību jūrnieku glābšanā.
Arī 18. augustā ziņa par Kursk, proti, par gadu valdījušā Vladimira Putina zemūdenes avārijas dēļ iedragāto popularitāti, vēl bija pirmajā lapā, taču nelaime jau bija ienākusi arī Latvijā. Teroristu mērķis - vairāk upuru neierasti lieliem virsraksta burtiem Inta Lase, Gunta Sloga un Ināra Egle vēstīja par pirmo terora aktu Latvijā, kurā smagi cietuši desmiti civiliedzīvotāju, - diviem sprādzieniem ļaužu pilnajā universālveikalā Centrs 17. augusta pēcpusdienā pulksten 17.29 un 17.37 (šajā teroraktā cieta 28 cilvēki un viens mira). «Sprādziens Rīgas universālveikalā bija viena no galvenajām ziņām telekompānijas CNN ceturtdienas vakara ziņu izlaidumos. Gan CNN, gan raidorganizācija BBC norādīja, ka Latvijā pēdējo gadu laikā notikuši vairāki sprādzieni, kuru iemesls visbiežāk bijusi rēķinu kārtošana starp noziedzīgajiem grupējumiem. Krievijas telekompānijas NTV galvenajā vakara ziņu raidījumā reportāža no Rīgas bija vienīgais sižets, kas nebija saistīts ar Barenca jūrā nogrimušās atomzemūdenes apkalpes glābšanu.»
Veikala Rimi kasiere Dienai stāstīja, ka brīdī, kad atskanējis sprādziens, viņa tieši izdevusi naudu kādai pircējai: «Man santīmi pajuka uz visām pusēm, un atkritu krēslā. Sākumā likās, ka kāds sagāzis lielo stendu, taču, paskatoties pa kreisi, redzēju asinīm noplūdušus cilvēkus. Es biju šokā un apstulbusi sēdēju. Tad nāca kolēģe un veda mani ārā. Kad bijām jau pie ārdurvīm, dzirdēju otro sprādzienu.» Cita Rimi darbiniece norādīja, ka tikai pāris metru no viņas zemē nokritusi lielā griestu lampa. «Es biju tādā šokā, ka nespēju pat pakustēties, un man kļūst slikti, domājot, ka tikai pāris minūšu pirms sprādziena stāvēju tieši zem lampas,» raudot sacīja Irina. Savukārt Vjačeslavs, kurš sprādziena brīdī bijis pie kāpnēm uz otro stāvu, stāstīja, ka eksplozijas vilnis viņu nogāzis no kājām. «Pagriezos un ieraudzīju zemē guļošus cilvēkus, asinis, dažiem bija ķēmīgi izgrieztas kājas.» Ingūna Dienai teica, ka sprādziena brīdī atradusies otrajā stāvā: «Man likās, ka kāds ir zemē nogāzis smagu skapi vai dekorācijas. Ģimenes apkampās un, šķiet, sastinga. Taču tad pārdevējas mūs visus organizēti veda ārā pa sānu durvīm.»
Ministru prezidenta vietas izpildītājs Anatolijs Gorbunovs toreiz teica: «Mums visiem ir viens viedoklis, ka tas ir ļoti zemisks terora akts, jo ir cietuši nevainīgi cilvēki - vienkārši pircēji, kas atradās veikalā. Turklāt ir izvēlēts laiks, kad ir vislielākais cilvēku pieplūdums. Veicot šo terora aktu, ir bijusi vēlēšanās pievērst vislielāko uzmanību tieši ar upuru skaitu. Es ļoti ceru, ka drošības iestādēm izdosies viest skaidrību par šā akta iemesliem.» Pagājuši 15 gadu, taču skaidrības joprojām nav.