Tiesa, iespējams, šādas rūpes par sabiedrisko televīziju nevienam neliktos svarīgas, ja ne šīs ieviešanas temps nebūtu izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem un nebūtu nepieciešamības atrisināt problēmu, kur likt _Kempmayer_ digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.
Izgāšanās
Kā zināms, pirmais digitālās televīzijas ieviešanas projekts pirms gandrīz desmit gadiem izgāzās ar nopietnām aizdomām par krāpšanu, un tagad saistībā ar to uz apsūdzēto sola sēž 20 personas. Apsūdzēto vidū ir arī LNT šefs Andrejs Ēķis, ko prokuratūra uzskata par bēdīgi slavenās firmas Kempmayer akcionāra sastāva organizētāju, piesaistot A. Šķēli. Pirmais apcietinātais šajā lietā bija A. Šķēles firmas UVK finansists Harijs Krongorns. Proti, aizdomas ir, ka ar pastkastītes firmas Kempmayer dalību bija paredzēts ne tikai īstenot digitālās televīzijas projektu, bet ievērojami pasūknēt arī valsts uzņēmuma dibināto Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC), kura turība slēpās valstij piederošajā Latvijas mobilā telefona akcijās. Projekts tika apturēts, taču iekārtas, ko pirka DLRTC apraides nodrošināšanai, palika karājoties gaisā.
2006. gadā Stokholmas šķīrējtiesa lēma, ka Kempmayer jāatmaksā DLRTC vairāk nekā 5 miljoni latu. Lai spriedumu izpildītu, A. Ēķis firmai Kempmayer aizdevis 10,4 miljonus ASV dolāru, ko savukārt viņš pats aizņēmies no A. Šķēles.
Kā iepriekš Dienai skaidrojis A. Ēķis, saistības 2007. gadā pārņēma uzņēmums Hannu Pro, kurš nopirka Kempmayer Media Latvia un pārsauca to par Hannu Digital. Pie Hannu Pro nonāca arī seši raidītāji un tā dēvētā galvas stacija, kura pēc Stokholmas tiesas lēmuma vairākus gadus mētājās muitas noliktavā. Kā stāsta prokurors digitālās televīzijas lietā Edvīns Piliksers, Hannu Pro iekārtas nopirka par vienu vienīgu ASV dolāru.
«Saistības ir pilnībā nokārtotas. Neko vairāk es nekomentēšu,» Dienai savukārt tagad saka A. Šķēle. No iepriekšējo notikumu gaitas var pieņemt, ka naudu viņam atdevusi vai nu Hannu Pro, vai Hannu Digital, kas iegūtos raidītājus veiksmīgi likusi lietā. Valsts kontrole (VK) savā revīzijā apstiprinājusi, ka tās ir tās pašas iekārtas, kuras patlaban izmanto ciparu apraidei, kuru nodrošina Lattelecom un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Jo ātrāk, jo labāk
Lattelecom, kura piedāvājumā bija paredzēta sadarbība ar Hannu Digital, tiesības nodrošināt ciparu apraidi visā Latvijā ieguva Aināra Šle-sera (LPP/LC) vadītās Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā, kura rezultātus valdība apstiprināja 2009. gada janvārī.
Viens no nosacījumiem, kurš, kā norādījusi Valsts kontrole, ļāva Lattelecom uzvarēt konkursā, bija ciparu apraides ieviešanas termiņš, kurš veidoja dīvaini augstu īpatsvaru pretendentu vērtējumā - 28%. Straujā ciparu apraides ieviešana izraisīja gan kaislības televīzijas tirgū, gan grūtības krīzi piemeklējušajiem iedzīvotājiem. Agrākais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, kurš bija arī konkursa komisijas priekšsēdētājs, Dienai skaidroja, ka «no biznesa viedokļa ir labāk tūlīt likt lietā, ķerties pie projekta īstenošanas, ja viss tam sagatavots». Viņš skaidroja, ka šis punkts tika ieviests, domājot par televīziju, tai skaitā valsts televīzijas un iedzīvotāju interesēm,- ciparu apraide ir lētāka nekā analogā apraide, tādēļ - jo ātrāk uz to pāriet, jo labāk.
«Jautājums, cik kāds varētu būt saņēmis par konkursa organizēšanu tā, lai uzvarētu viens konkrēts pretendents,» savukārt norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kura pēc revīzijas ar šādu jautājumu vērsās prokuratūrā, kura savukārt nodeva lietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Tiesa, visticamāk, steiga konkursa organizēšanā ciešā mērā saistīta ar vajadzību izmantot iekārtas. To netieši atzīst arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme - ja iekārtas nopirktas, katra diena, ko tās nostāv dīkstāvē, nes zaudējumus.
Konkursā uzvarējušo Lattelecom, kā zināms, vada Juris Gulbis, kurš savulaik strādājis arī Ave Lat grupā pie A. Šķēles. Pats A. Šķēle, jautāts, vai tas garantējis panākumus un kā viņš patlaban saistīts ar J. Gulbi, Dienai atbildēja: «Kategoriski - tās ir muļķības. Šāds jautājums ir nepieklājīgs. Tas ir tāpat, kā es uz ielas pieietu kādai sievietei un pajautātu kaut ko nepieklājīgu. Šādu lietu proponēšana - pilnīgi skaidrs - ir saistīta ar priekšvēlēšanu aktivitātēm.»
Pārmaksā
Kempmayer mantinieks Hannu Digital, kā var spriest pēc publiskās informācijas, sadarbojas gan ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom, gan ar tās nodrošinātāju Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC). Valsts kontrole pērnā gada nogalē LVRTC revīzijas ziņojumā secinājusi, ka Hannu Digital sadārdzinājis ciparu televīzijas projektu par 3,8 miljoniem latu. Par šo sadārdzinājumu maksā visi televīzijas skatītāji un raidorganizācijas - tā vietā, lai segtu sadārdzinājumu, būtu varēts domāt par dekoderu nodrošināšanu mazturīgajiem, secina Valsts kontrole (VK).
Tiesa, kādā veidā projekts sadārdzināts, VK detalizētākus paskaidrojumus nesniedz. LETA vēsta, ka Lattelecom, piemēram, veicis vairākus dīvainus maksājumus Hannu Digital, piemēram, par «īpašajām zināšanām». Papildus tam, kā teikts ziņojumā, Hannu Pro, kas vēlāk pārtapa Hannu Digital, laikā no 2007. līdz 2009.gadam LVRTC pārdevis dažādas iekārtas un sniedzis pakalpojumus, par kuriem LVRTC samaksājis 4,5 miljonus latu.
Tiesa, nav saprotams pats galvenais - cik lielā mērā Lattelecom un LVRTC aizvien ir atkarīgs no Hannu Digital pakalpojumiem un iekārtām. Ne Lattelecom, ne LVRTC šādas detaļas neatklāj. Arī valsts kontroliere Inguna Sudraba nesaka - «Lattelecom veicis vienreizēju maksājumu, gan turpina veikt regulārus maksājumus».
Šī gada aprīlī Hannu Digital pārtapa SIA Hannu Digital. 10% no tā pieder Hannu Pro, kura vadītājs ir A. Šķēlem pietuvināta persona Ginters Kavacis, bet īpašnieki - vairākas privātpersonas, savukārt lielākā daļa - 90% - pieder SIA Stratēģiskie risinājumi, kura vienīgais īpašnieks ir kāds Ilo Lošaks.
Vai izdevīgi?
Par digitālās televīzijas ieviešanu steidzamības režīmā priecājās Latvijas Televīzija (LTV). LTV ģenerāldirektora vietniece Agnese Mamaja Dienai apliecina, ka maksājums digitālajā apraidē ir par 30% mazāks nekā iepriekš analogajā. Tiesa, viņa gan piebilst, ka Igaunijā ciparu apraide esot krietni - pat uz pusi - lētāka, arī Lietuvā, bet tas tiekot saistīts ar ģeogrāfisko pozicionājumu.
Kā zināms, digitālās apraides ieviešanu kopā ar LTV aizstāvēja arī A. Ēķa LNT, savukārt TV3 ilgu laiku cīnījās pret. TV3 pārstāve Marta Zandersone Dienai sacīja, ka 30% lētāka ciparu apraide ir tikai valsts televīzijām. Atsķirības skaidrojamas ar to, ka analogajā apraidē komerctelevīzijām nebija saistoši apraidīt visu Latvijas teritoriju un maksājums bija mazāks nekā LTV, savukārt digitālā televīzijā jāmaksā par visu Latvijas teritoriju.
Vai kādu finansiālu labumu no apraides maiņas ieguvis LNT vai A. Ēķa «par» pozīcija bijusi vien saistīta ar Kempmayer iekārtu noietu, no LNT šefa neizdevās noskaidrot.