Protams, tai palīdzība ir nepieciešama, jo mūsu pašu dēļ tā smok mēslos, kas nav dabiskas izcelsmes atkritumi kā pērnās lapas vai dzīvnieku atstātais - tātad dabai pieņemams dabiskai pārstrādei, ko nemaz nevajadzētu novākt. Cilvēki no dabas atšķiras ne vien ar to, ka sabrūvējuši kultūru šī vārda plašākajā nozīmē, bet arī kā vienīgās būtnes, kas ar dabu disharmonē, pamazām to nopostot. Es piedalos sakopšanas talkā katru dienu, vispirms neko nemetot, kur pagadās, un iespējami savācot, ko nometuši citi. Nemēģinot noskaidrot vainīgo, jo man šķiet pilnīgi dabiski nevairot atkritumus, kaut gribot negribot tie vairojas idiotiskās iesaiņojumu industrijas dēļ. Taču organizētos pasākumos piedalīties man netīk, jo tie atgādina reglamentētu vidi, kur nācies paciest uzspiestus kompromisus, un vēl tāpēc, ka mani smīdina daudzu slēptā motivācija, sevišķi to - no augstajiem plauktiem, kas talkas laikā nolaižas lejā, lai iestāstītu visiem, cik šie tādi paši vienkārši.
Vienalga, vai mēsli veido paugurus vai kalnus, tos jāmēģina dabai nekaitīgi utilizēt, nemēģinot noskaidrot vainīgo, jo, nepieķerts pie rokas, draņķis liegsies. Reiz jau izteicos par noslēpumainiem atkritumu sainīšiem ceļmalās, jo brīnos - no kurienes tie uzrodas, sevišķi izbraucot virzienā no kulturālo ļaužu apdzīvotām vietām, kas apgalvo, ka ne nieka papīrīti zemē nemet. Tos nomet vai nu citplanētieši, vai kādi, kas speciāli no centra atbrauc? Varbūt nedraudzīgo valstu aģenti?
Sandris Romanovskis