Nav inovatīvas skolas
Strādājot Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas Izglītības sektorā, man kā Latvijas pārstāvim ir iespēja vienlaikus veidot izglītības sektora stratēģijas vairāk nekā 20 ļoti atšķirīgās valstīs: Baltijā, Centrāleiropā un Dienvideiropā, Vidusāzijā un Krievijā. Tā ir unikāla un ļoti atšķirīga pieredze, kas ļauj pilnīgāk novērtēt mūsu valstī notiekošos procesus.
No vienas puses, mēs Latvijā ātri pieņemam jaunākās tendences. Pēdējos gados ir ieviesti daudzi risinājumi, kuri ir progresīvi gan Eiropas, gan pat pasaules mērogā. E-klase, e-apmācības programmas, izglītības portāli - tā ir šodienas realitāte arī Latvijā.
No otras puses - šajā laikā nav izveidots neviens pilotprojekts, ko patiesi varētu dēvēt par inovatīvu skolu.
Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, skolēnu potenciāls sāk būtiski pārsniegt izglītības institūciju piedāvātās iespējas. Skolēns bieži vien ir ātrāks un dinamiskāks par skolotāju, kurš vairāk kavē nekā palīdz ceļā uz jauniem Kristofora Kolumba vai Bila Geitsa cienīgiem atklājumiem. Turklāt skolu pedagogu resursi lēnām, bet neizbēgami izsīkst - skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību apdraud arvien jūtamākais skolotāju zināšanu trūkums. Un tā ir kopēja vecās pasaules problēma.
Domāšanas maiņa
Mācību procesam ir nepieciešamas pārmaiņas, un darbs pie izglītības pārveidošanas ir ļoti nopietna iespēja un liels izaicinājums. Tas gan vairāk ir saistīts nevis ar tehnoloģiskās bāzes, bet gan ar domāšanas maiņu.
Ekonomiskā krīze ir aktualizējusi jautājumu par sabiedrības mērķiem un plāniem, kā tos sasniegt. Arī laikā, kad trūkst līdzekļu, mēs nevaram dzīvot tikai šodienai un ir nepieciešami īstermiņa, vidēja termiņa, ilgtermiņa plāni. Tas ir jāmācās, jo kompleksa plānošana Latvijā ir retums. Uzrakstītajām vīzijām jeb ilgtermiņa plāniem bieži vien trūkst realizācijas mehānismu jeb īstermiņa un vidējā termiņa plānu.
Manis vadītās Latvijas pārstāvniecības pēdējo gadu lielākais mērķis izglītības jomā bija mazināt plaisu starp tiem, kam informācijas tehnoloģijas bija pieejamas, un tiem, kam to nebija. Man šķiet, šajā jomā ir izdevies izdarīt pietiekami daudz. Savukārt pasaulē Microsoft izpētē un izstrādē ik gadu iegulda aptuveni desmit miljardus dolāru. Izglītības tehnoloģijas ir viena no kompānijas stratēģiskajām prioritātēm, jo konkurētspējīga izglītība ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem jebkuras valsts labklājībai un konkurētspējas nodrošināšanai.
Ideālā Latvijas vieta
Latvijā nav derīgo izrakteņu, taču tai ir perfekts izvietojums. Mēs atrodamies ideālā vietā, lai veidotu centrus, kuros vienuviet sastopas gan biznesa cilvēki, gan zinātnieki. Manuprāt, idejas par finanšu un zināšanu centriem bija pareizais virziens mūsu ekonomikas attīstībai. Taču diemžēl mēs mēdzam pārāk ātri atmest labas idejas, ja ar tām nevar gūt ātru peļņu. Vēl ir jāmācās, ka peļņu no jaunu ideju īstenošanas varam gūt arī pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem. Tieši tādēļ šodien nedrīkstam bremzēt paši sevi, nedrīkstam aizmirst par investīcijām jaunās lietās, sākot ar izglītības modernizēšanu un beidzot ar nākotnē vērstiem projektiem.
Tik mazai valstij, kāda ir Latvija, nepieciešams know-how un partneri to īstenošanā. Ko līdzēs, ja Latvija būs valsts ar vislielāko augstākās izglītības īpašnieku skaitu uz vienu iedzīvotāju, bet ja šī izglītība nebūs konkurētspējīga kaut vai Baltijas reģionā? Ļoti svarīgs aspekts, lai ieguldījumi izglītībā veidotu nosacītu nometni ar daudziem satelītiem - jaunām idejām, jauniem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas gatavi šīs idejas ieviest dzīvē. To var veicināt pilotprojekti gan skolu, gan augstskolu līmenī.
Man ir liels gandarījums par Valodu ielejas ideju, ko aktīvi virza arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Ideja paredz Latvijā izveidot valodu centru, kurā satiktos dažādas valodas un kur starp tām tiktu nojauktas barjeras. Ar tehnoloģiju palīdzību un bez tulka līdzdalības Latvijas uzņēmējs varētu brīvi sazināties ar itāli, horvātu vai albāni. Tas ir iespējams, taču ir vajadzīgs konkrēts mērķis un griba to īstenot. Bieži vien ierīces nerunā ne latviešu, ne igauņu, ne jebkādā citā mazajā valodā tikai tāpēc, ka tas ir ļoti dārgi. Šīs idejas attīstībā, proti, valodniecības un tehnoloģiju apvienošanā, jau ir iesaistījušies gan valodnieki, gan tehnoloģiju profesionāļi, aicinot piedalīties arī citu Eiropas mazo valstu speciālistus, jo šādu valodu ir daudz: Kaspijas jūras reģions, Centrālāzija, Austrumeiropa, Slovēnija, Horvātija.
Tehnoloģijas izglītībai ir viena no Microsoft stratēģiskajām prioritātēm, jo konkurētspējīga izglītība ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem jebkuras valsts labklājības un konkurētspējas nodrošināšanai pasaulē. IT var palīdzēt atvieglot skolotāju darbu, padarīt to efektīvāku, bet neviena datorprogramma, lai arī cik daudz naudas un speciālistu talanta būtu ieguldīts tās izveidē, nevar aizvietot skolotāju un cilvēku vēlmi veidot savu nākotni. Tāpēc vienīgais risinājums modernas izglītības nodrošināšanai Latvijas skolās ir tehnoloģiju sintēze ar cilvēku gribu, nevis dogmatiska turēšanās pie smagām somām un novecojušām klasēm.