Finālsvilpe tikai sākums
Ēģiptes ziemeļu pilsētas Portsaīdas futbola stadionā teju 18 000 līdzjutēju klātbūtnē trešdienas vakarā notika premjerlīgas 15. kārtas spēle. Vietējā komanda al-Masry uzņēma pēdējo septiņu gadu Ēģiptes čempionvienību al-Ahly. Mājiniekiem par lielu sajūsmu al-Masry uzvarēja ar 3:1, taču lielākās kaislības futbola laukumā sākās pēc mača finālsvilpes, kad ap 13 000 mājinieku līdzjutēju, bruņojušies ar nažiem, mačetēm un dzelzs stieņiem, izskrēja laukumā, lai uzbruktu viesu komandas futbolistiem un faniem.
Masu neprātam sākoties, lietā tika likta arī pirotehnika, pudeles un akmeņi jeb viss, kas pagadījās pie rokas. Viesu komandas futbolistus metās aizstāvēt apsargi, bet paši futbolisti ieslēdzās ģērbtuvē. Nekārtības nebija iespējams novērst nelielā apsardzes darbinieku skaita dēļ. Tikai vēlāk, incidentam jau izvēršoties plašumā, stadionā no helikoptera tika nogādāti Ēģiptes armijas karavīri. Taču jau līdz tam Portsaīdas stadions bija pārvērties par elli, bet konflikts - par balli pie sātana. Vairāki tūkstoši vietējā kluba līdzjutēju bija iesprostoti tribīnēs, no kurām nevarēja izkļūt ugunsgrēka dēļ. Kritušos un ievainotos, lai viņus nesabradātu pūlis, apsardzes darbinieki nogādāja visdrošākajā vietā stadionā - al-Ahly ģērbtuvēs. Viesu komandas futbolisti bija spiesti noskatīties, kā viņu acu priekšā izdziest cilvēku dzīvība. Galvaspilsētas kluba vārtsargs Šarifs Ikrami, kurš pats cieta sadursmē, pēc nekārtību novēršanas atklāja, ka beidz futbolista karjeru. Līdzīgu lēmumu varētu pieņemt arī viņa komandas biedri.
«Mēs visi pieņēmām lēmumu vairs nekad nespēlēt futbolu. Mēs pat domāt par to vairs nevaram,» teica Ikrami.
Viens no sadursmes iemesliem varētu būt viesu komandas līdzjutēju puslaiku pārtraukumā izkārtais plakāts, kas apvainoja mājinieku fanus.
Politiskais konteksts
Daudzi ēģiptieši uzskata, ka no traģēdijas varēja arī izvairīties, ja vien maču apkalpotu kuplāks skaits apsargu, kā tas bijis pirms 2011. gada revolūcijas prezidenta Hosnī Mubaraka valdīšanas laikā.
Portsaīdas pašvaldības deputāts Albadri Ferghali pēc notikušā televīzijas tiešraidē kliedza klausulē: «Mubaraks joprojām valda. Vecā režīma galva ir gāzta, bet visi viņa vīri joprojām ir savos amatos.» Politiķis Farouks Ibrahims, kurš futbola spēli vēroja klātienē, medijiem teicis, ka vainīgie nemaz neesot bijuši futbola līdzjutēji. «Starp faniem ienāca nepazīstamas un aizdomīgas grupas, kas aizsāka haosu. Es redzēju, ka viņi nav no Portsaīdas. Tie bija slepkavas, nevis līdzjutēji.»
Al-Ahly futbola fanu «ultras» bija un joprojām ir vieni no aktīvākajiem protestētājiem Ēģiptes politiskajos nemieros. Viņi līdzdarbojās pagājušā gada Ēģiptes revolūcijas lūzuma brīdī Tahrīra laukumā. Ēģiptieši uzskata, ka uzbrukums Kairas futbola līdzjutējiem varētu būt bijušā prezidenta Mubaraka atriebība. Mubaraks savulaik, uzrunājot tautu, teicis, ka ēģiptieši ir izvēles priekšā - viņa stingrā kārtība vai citu rīkots haoss.
Paralēli mačam Portsaīdā notika vairākas citas Ēģiptes čempionāta spēles. Viens mačs notika Kairā. Kad valstī izplatījās ziņa par asiņainajiem notikumiem Portsaīdā, ugunsgrēks izcēlās arī Kairas stadionā. Galvaspilsētas dzelzceļa stacijā no Portsaīdas atbraukuši al-Ahly līdzjutēji Kairā tika sagaidīti kā nacionālie varoņi.
Rītdien tiek plānots al-Ahly līdzjutēju pikets Kairā pie Iekšlietu ministrijas. Tauta ir noskaņota agresīvi un gatavojas jaunām cīņām.