Arvis Liepiņš savus spēkus šogad jau pārbaudījis arī Pasaules kausa izcīņas mačos. Skandināvijas kausa izcīņa ir otras prestižākās sacensības pasaulē, zaudējot tikai PK seriālam. Otrajā ešelonā piedalās Skandināvijas un Baltijas valstu pārstāvji, taču sacensību atklātais formāts ļauj tajās piedalīties arī citu valstu slēpotājiem. «Skandināvijas posmos Somijā un Norvēģijā mēdz atbraukt pa kādam sportistam no ASV un Kanādas, bet šo sacensību posmā Madonā, kas parasti pulcē ap 200 dalībnieku, būs arī eksotiskāku valstu pārstāvji - gan no Brazīlijas, gan no Kenijas,» atklāja Raugulis. Skandināvijas kauss Latvijā notiek kopš 2008. gada, kad sportisti riņķoja Uzvaras parkā, bet pēdējos divus gadus tas notiek jaunajā Smecersila trasē Madonā. Viens no apsvērumiem, kāpēc Skandināvijas kausa posmu Latvijā iecienījuši arī dienvidu valstu pārstāvji, ir salīdzinoši siltais Latvijas klimats. Raugulis uzsver, ka LSS īpaši cenšas uz šo posmu pieaicināt citvalstu sportistus. Protams, ne mazsvarīgs ir faktors, ka Skandināvijas kausa posmos ir augstas klases sportistu konkurence. Raugulis to novērtē kā tuvu Pasaules kausa līmenim. «Skandināvijas kausa kopvērtējuma triju labāko valstu pārstāvjiem tiek piešķirta papildu kvota Pasaules kausa izcīņas posmos, tāpēc slēpošanas lielvalstu pārstāvji uz šīm sacensībām ir ļoti motivēti. Tajās piedalās gan izlašu bijušie, gan tām tuvu esošie Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas un Igaunijas slēpotāji.»
Par lielu panākumu Latvijas slēpotāju sabiedrībā šosezon tika uzskatīta kungu izlases līdera Arvja Liepiņa 69. vieta 3,75 kilometru prologā. Priecēja ne tik daudz vieta, cik uzrādītais laiks un tas, ka aiz Liepiņa muguras palika gandrīz visi igauņu slēpotāji, arī Keins Einaste, kurš pirms diviem gadiem Pasaules kausa posmā Somijā izcīnīja 13. vietu sprintā. Tas liecina par konkurenci, kāda ir Skandināvijas kausā. «Uz Skandināvijas kausa posmiem Latvijas izlase šosezon dodas septiņu sportistu sastāvā. Laba konkurence ir kungu izlasē. Liepiņam konkurenci var sastādīt arī Vankūveras olimpiskajās spēlēs startējušais Jānis Paipals. Uz pārējām divām trim vietām konkurē vairāki jaunie,» skaidroja Raugulis.
Dāmu izlasē sportiskie panākumi ir otrajā plānā. Pārliecinoša līdere ir Inga Dauškāne, kura vienlaikus ir arī LSS valdes locekle. Ja sacensībās otrās vietas ieguvēja no Dauškānes atpaliek mazāk nekā par minūti, tad sekotājai tas ir cienīgs rezultāts.
Lielas cerības tika saistītas ar Rinaldu Kostjukovu, kurš 2009. gadā Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē izcīnīja bronzu, taču viņš slēpes jau metis pie malas. Komandas un piramīdas veidošana gan nav vienas sezonas darbs, tāpēc pirmos augļus LSS cer ieraudzīt tikai pēc diviem trim gadiem. Ja viss izdosies, kā cerēts, Soču olimpiskajās spēlēs 2014. gadā piedalīsies arī Latvijas distanču slēpotāji, un ne viens vien.