Ņemot vērā to, ka uzņēmuma vērtība bieži vien nav atkarīga tikai no skaitļiem grāmatvedības pārskatos, bet arī subjektīvi no tā perspektivitātes un iespējamās rentablitātes nākotnē, augsta uzņēmuma kapitāldaļu vērtība liek aizdomāties par tās patiesumu. Taču A. Šlesera 2007. gada amatpersonas deklarācijā norādīts, ka toreizējais satiksmes ministrs palielinājis uzņēmuma pamatkapitālu par 1 998 000 latiem.
Publiski jau izskanējusi informācija, ka A. Šlesers Jūrmalā iegādāto īpašumu, kas tagad atdāvināts sievai, līdz 2019. gadam iznomājis sev piederošajam uzņēmumam, kurš tajā veic būvniecības darbus, tādējādi nav izslēgts, ka šie trīs dāvinājumi notikuši, lai Rīgas vicemērs Jūrmalā ģimenes māju būvētu par uzņēmuma līdzekļiem. «Darot to par saviem līdzekļiem, būtu jāmaksā sociālais un ienākuma nodoklis, bet, darot to par uzņēmuma līdzekļiem, tie abi atkrīt un vēl ietaupās uzņēmuma peļņas nodoklis, jo saistībā ar lielajiem izdevumiem, tā nav,» komentēja kāds finanšu eksperts.# Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savā amatpersonas deklarācijā pērn norādījis kredītsaistības aptuveni 9,5 miljonu latu apmērā, kuras iegūtas vairākos piegājienos, arī 2006. un 2007. gadā. Raidījumam De Facto viņš skaidrojis, ka naudu aizņēmies no saviem bērniem - Anrija un Līgas Lembergiem. Parāds neesot uzskatāms par klasisku, un tēvs bērniem to atdot neplānojot: «Ne es viņiem atdošu, ne es domāju, ka viņi man prasīs. Tās ir tādas situācijai atbilstošas attiecības,» norādījis mērs.
Jāpiebilst, ka jau 2006. gadā prokuratūra Ventspils mēram izvirzīja apsūdzību par noziegumiem valsts institūciju dienestā un uzlika arestu A. Lemberga un viņa dēla īpašumiem, banku kontiem, bet vēlāk - arī uzņēmumu kapitāldaļām. Tas nozīmē, ka no dēla aizņemties viņš tā kā nevarētu.
Valsts apsūdzības uzturētājs A. Lemberga lietas prokurors Andis Mežsargs neizslēdz, ka 2006. gadā arests uzlikts ne visiem turīgā mēra kontiem un aizņemties no meitas Līgas Lembergas viņš varēja jebkurā brīdī, jo atšķirībā no brāļa aizdomās turamās statuss viņai nav bijis nevienā brīdī. «Un tas, ka personai arestēti konti, neliedz tai tiesības atvērt jaunus,» parādus starp personām, kurām arestēti konti skaidroja, A. Mežsargs un piebilda, ka šajos darījumos neizslēdz arī noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas riskus.
Kur A. Lembergs ieguldījis, uzkrājis vai iztērējis aizņemtos miljonus, nav redzams nevienā no turpmāk iesniegtajām četrām amatpersonas deklarācijām.# Ievērojamus ienākumus finanšu ministrs Einars Repše guvis pērn, pārdodot savas kapitāldaļas uzņēmumā Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, norādīts amatpersonas deklarācijā ieņēmumu sadaļā. Precīzi tāds pats skaitlis - 148 353 eiro - norādīts arī sadaļā par veiktajiem darījumiem. Tikai tur figurē nevis ieguldījumu pārvaldes, bet gan B&R Global One fonda kapitāldaļu pārdošana. Fonda kapitāldaļas E. Repšes iepriekšējo gadu deklārācijās nefigurēja.
E. Repšes pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA skaidrojis, ka ministrs ir izņēmis un pārdevis sev piederošās ieguldījuma fonda apliecības, kas ir līdzīgi depozīta izņemšanai no bankas. Repše tās iegādājās 2008. gada un to arī norādīja savā amatpersonas deklarācijā. Līdz 2009. gadam fonda sekmīgas darbības rezultātā šo apliecību vērtība esot pieaugusi, un tagad šīs daļas izņemtas un pārdotas. Vienlaikus A. Jarockis uzsvēra, ka nedrīkst jaukt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un paša ieguldījumu fonda darbību.
Cits viedoklis par notikušo ir žurnālistam Lato Lapsam, kurš notikušajā saskata korupcijas risku un tādēļ ģenerālprokuroram J. Maizītim lūdzis sākt kriminālprocesu par faktu, ka finanšu ministrs ir vai nu slēpis informāciju par sev piederošo uzņēmumu, vai nu pārdevis kapitāldaļas, kuru viņam nekad nav bijis.
«E. Repšes finanšu darījumi liecina, ka viņa parādsaistības it krietni lielākas nekā viņa izsniegtie aizdevumi. Šie vērtspapīri ir pēdējie, kas viņam bija, ko pārdot. Vairāk viņam nekā nav. Finanšu ministrs atrodas uz personiskā bankrota sliekšņa,» uzskata L. Lapsa un norāda, ka ministrs kļūst viegli ietekmējams.