Preses konferencē kļuva skaidrs, ka vēlēšanām tiks pieteikta Tautas partijas un LPP/LC apvienība, kurā iesaistīs arī uzņēmējus un vietējos līderus no kustības _Par labu Latviju_, un nevis otrādi, kā sākumā teica A. Šlesers. Taču pagaidām nav skaidrs, kurš būs šī politiskā spēka premjera kandidāts. Tāpat palika mīklains iespaids par to, kā LPP/LC pildīs solījumu valdībai to atbalstīt valstiski svarīgos lēmumos un tajā pašā laikā kopā ar TP iesniegs Saeimā grozījumus likumos, kas var ietekmēt valsts finanšu situāciju.
No A. Šlesera sacītā izriet, ka «Andris Šķēle un Andris Bērziņš jau ir bijuši premjeri,» radās iespaids, ka viņš labprāt pateiktu - tagad pienākusi viņa kārta, taču LPP/LC līderis tikai bilda, ka viņš arī varētu būt premjera kandidāts. Savulaik LPP uz vēlēšanām gāja arī ar savu Valsts prezidenta kandidātu, 2002.gadā paužot atbalstu prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Uz vaicāto, vai apvienībai būs arī prezidenta kandidāts, A. Šlesers atbildēja, ka «Valdim Zatleram vēl ir daudz laika sevi parādīt un Zatlera kungs nopietni tiks izvērtēts kā kandidāts, bet Latvijā vēl ir cilvēki, kas būtu cienīgi ieņemt šo amatu».
Partiju apvienību var veidot partijas, bet kustība Par labu Latviju nav izteikusi vēlmi pārtapt partijā, ko varēja secināt no abu līderu sacītā. A. Šlesers aicināja medijus netincināt uzņēmējus par visiem jautājumiem, jo «viņi pie tā nav pieraduši». Taču viņš uzsvēra, ka vismaz pusei kandidātu sarakstā vajadzētu būt ar partijām nesaistītiem cilvēkiem no šīs kustības. A. Šlesers lika saprast, ka viņš varētu kandidēt vēlēšanās, jo kā vienam no apvienošanās līderiem viņam jābūt iesaistītam procesos pilnībā. Sev raksturīgā stilā A. Šlesers runāja bez mitas un apgalvoja, ka šis būs līdz šim nepieredzēti vērienīgs konsolidācijas process, kas apvienos tūkstošus. «Mēs cīnīsimies par uzvaru vēlēšanās, bet nepiedalīsimies nomelnošanas kampaņās,» teica LPP/LC priekšsēdis, kurš cer pārspēt Latvijas ceļa vēlēšanu rezultātu 1993. gadā, kad LC 5. Saeimā ieguva 36 mandātus. Pirms trim gadiem, kad LPP apvienojās ar Latvijas ceļu, viņš solīja izveidot politisko spēku ar vismaz 10 000 biedriem.
Preses konference notika Saeimas Sarkanajā zālē un tajā piedalījās arī frakciju vadītāji Andris Bērziņš (LPP/LC) un Vineta Muižniece, bet viņi runāja maz. A. Šlesers galveno krēslu pie prezidija galda piedāvāja A. Šķēlem, bet turpmākajā konferences gaitā dominēja viņš pats. TP līderis vien atzina, ka viņam pat tīk kolēģa entuziasms. Piesakot A. Šķēles un A. Šlesera tandēmu, LPP/LC līderis, kurš ir arī Rīgas vicemērs, nav atteicies no tandēma «Šlesers un Ušakovs [Rīgas mērs Nils Ušakovs]». A. Šķēle izvairījās atbildēt, vai viņam būtu pieņemama sadarbība ar Saskaņas centru 10. Saeimā.
Sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Stendzenieks ir piedāvājis abu līderu turneju pa reģioniem pieteikt zem «AŠ kvadrātā» zīmes, pret ko viņi neiebilst. A. Šlesers atzina, ka savulaik viņš neesot ar sajūsmu uzņēmis piedāvājumu būt kampaņā par buldozeru un raķeti, bet, ja viņš ir uzticējies Ē. Stendzeniekam, tad ir jārespektē viņa idejas. Abi līderi pagātnē bijuši saistīti arī ar pretrunīgi vērtētiem notikumiem, piemēram, Jūrmalgeitu - kukuļošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās, kad atklātībā nonāca viņu telefonsarunas ar uzņēmējiem. Uz jautājumu, ko labu šajā valstī A. Šķēle ir izdarījis pēdējos astoņos gados - laikā pēc aiziešanas no politikas -, viņš atbildēja, stāstot par TP sasniegumiem, sākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. A. Šlesera un A. Šķēles turneja sāksies ar tikšanos Gulbenē 23. aprīlī, 7. maijā tā notiks Daugavpilī, 14. maijā - Jelgavā, 15. maijā - Liepājā.