I. Daugule Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja gan ģimenes ārsta lēmumu, gan VSAA slimības pabalsta atteikumu, bet tiesa viņas prasību pilnībā noraidīja.
VSAA direktores vietniece Maija Groduma saka - krāpšanās ar slimības pabalstiem nav bieži gadījumi, drīzāk lietu skaitu varētu uzskatīt par nelielu, taču tomēr pamanāmu. Scenāriji esot dažādi.
Sevi uzskata par cietušo
Pēc I. Daugules lūguma Administratīvās rajona tiesas sēde Jelgavas tiesu namā noritēja aiz slēgtām durvīm, iespējams, tāpēc, ka runāts tika arī par personas veselības stāvokli. 2008. gada nogalē VSAA Jelgavas nodaļas speciālistu, kā arī Finanšu policijas uzmanību šajā lietā pievērsa nevis medicīniskas nianses, bet gan fakts, ka I. Daugules dāsnais slimības pabalsts tika aprēķināts no algas, par kuru nav maksāti nodokļi. Ļoti savāds, piemēram, uzņēmumā Sacratour bija arī algu dalījums. Proti, 2008. gada februārī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs saņēma 42 latus, grāmatvede - 60, toties direktores I. Daugules alga bija rakstāma ar četriem cipariem. Kā stāsta VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte, kas tiesā pārstāvēja vienu no atbildētājiem - VSAA -, I. Daugule par sevi runājusi kā par cietēju - nelaimīgu darba ņēmēju, kura nav zinājusi, ka darba vieta nemaksā nodokļus. VSAA I. Daugules teikto gan vērtē kritiski, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentiem firmas Sacratour un SIA Forceline group īpašnieks formāli ir cita persona, taču saskaņā ar pilnvaru un amata aprakstu I. Daugule vada uzņēmumus, pārstāv tos, veic maksājumus un atbild arī par grāmatvedības kārtošanu.
Uzrāda fiktīvus ienākumus
«Likumi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu lietās ir samērā liberāli,» saka D. Olte. Šajā gadījumā uzņēmums nodokļu atskaitēs VID bija uzrādījis lielus ienākumus, un, uz tiem pamatojoties, sākotnēji arī tika aprēķināts slimības pabalsts. Taču VSAA allaž pievēršot uzmanību aizdomīgiem gadījumiem, piemēram, kad noteiktā laika periodā pirms slimības lapas izņemšanas strauji augusi uzrādītā alga. Turklāt aģentūra tūdaļ fiksēja, ka par I. Dauguli nebija maksāts sociālais nodoklis. «Veselības inspekcija atzina, ka vairākas darbnespējas lapas izsniegtas bez pamata, ģimenes ārste tās anulēja, un slimības pabalstu tālākai izmaksai nebija pamata. Taču gadījums, kad klients apstrīd ģimenes ārsta lēmumu par slimības lapu anulēšanu, manā praksē ir pirmo reizi,» stāsta D. Olte. Nelikumīgi saņemtā nauda I. Daugulei būs jāatmaksā.
Ģimenes ārste B. Baķe tiesā atzinusi, ka nepamatoti uzticējusies I. Daugulei un slimības lapas pagarinājusi pēc klientes telefoniska lūguma. Par nepamatoti izsniegtajām slimības lapām ārste saņēmusi 50 latu sodu. D. Olte atzīst, ka būtu jādiskutē par likumu grozījumiem, lai novērstu iespējas iegūt slimības pabalstus negodīgā ceļā, iespējams, pagarinot periodu, par kuru aprēķina vidējos ienākumus slimības pabalstam.
Arī organizētas grupas
Šīs lietas cita no citas ir samērā atšķirīgas, par krāpšanās gadījumiem ar slimību pabalstiem saka VSAA pārstāve M. Groduma. Viens no scenārijiem - fiktīvā uzņēmumā it kā strādājošai personai ārsts piekrīt izrakstīt slimības lapu, parasti nemaz pacientu neredzot, un cilvēks slimības lapu iesniedz VSAA. «Kā liecina tiesas spriedumi krimināllietās, parasti persona, kurai tiek izrakstīta slimības lapa, saņem nelielu daļu no pabalsta summas, organizatori - lielāko daļu,» skaidro M. Groduma.
Vienā šādā krimināllietā, kur VSAA kā cietušajai pusei pienākas 18 000 latu kompensācija, bija iesaistīti 12 cilvēki, šajā lietā joprojām norisinās tiesvedība, jo spriedums vēl nav stājies spēkā. Kā otru shēmu M.Groduma min, vienkāršoti izsakoties, fiktīvu darba nespēju - proti, persona nepamatoti saņēmusi slimības lapu, un trešo - fiktīvus ienākumus. Pavisam VSAA kriminālprocesa ietvaros ir iesniegusi iesniegumus budžetam nodarīto zaudējumu kompensēšanai kopsummā par 58 916 latiem.