VM sabiedrisko attiecību pārstāve Egita Pole Dienai stāsta, ka VM apkopojusi datus par ārstniecības iestādēm, kuras ir valsts kapitālsabiedrības. Tie esot 7,3 miljoni latu, lielākā daļa šīs summas ir Stradiņa slimnīcas valsts galvotais kredīts. VM ir dati, ka arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram ir nauda Krājbankā. Par noguldīšanu E. Pole saka: «Tas nebija aizliegts, pašām ārstniecības iestādēm bija jāizvērtē riski, kā sadalīt depozītus.» Viņa arī uzsver - šī nebija ārstniecībai paredzētā nauda, tāpēc pacientu ārstēšana necietīs. Par to, kāda būs VM kā kapitāldaļu turētājas rīcība naudas zaudēšanas gadījumā, E. Pole vien teica, ka pagaidām nevar prognozēt.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis vispirms uzsver, ka Stradiņa slimnīcas noguldītie līdzekļi Krājbankā netiek izmantoti ikdienas ārstniecības pakalpojumu sniegšanā un neapdraud pacientu aprūpi. Proti, noguldījumos izvietoti aizdevuma līdzekļi slimnīcas jaunā korpusa realizācijai, kas saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem un izmaksas grafiku ir saņemti no aizdevēja, bet šobrīd vēl nav nepieciešami projekta īstenošanai. Kredītu slimnīca ņēmusi no citas bankas, taču noguldījusi Krājbankā, jo bijuši labi nosacījumi, Diena uzzināja slimnīcā. Stradiņa slimnīcai ir divi depozīta noguldījumi Krājbankā - miljons latu un aptuveni trīsarpus miljoni latu. Depozītu līgumi ir noslēgti 2011. gada martā, depozītu termiņi beidzas 2011. gada decembra mēneša otrajā pusē.
Slimnīca informē, ka arī pārējā pašlaik attīstības projekta vajadzībām paredzētā summa ir izvietota vairāku citu komercbanku depozītos. Attīstības projektam paredzēto līdzekļu noguldījums komercbankās esot instruments slimnīcas finanšu saistību segšanai - slimnīcai ir jāmaksā procenti aizdevējbankai, kā arī apkalpošanas maksa Valsts kasei. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi neparedz slimnīcas kredītprocentu un apkalpošanas izdevumu segšanu. Kā Stradiņa slimnīca rīkosies, ja naudu neizdosies atgūt, slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Ieva Lapsa Dienai norādīja, ka slimnīcas «vadība neuzskata šos līdzekļus par norakstītiem» un vadība pielikšot visas pūles, lai zaudējumi būtu iespējami mazāki. Tāpēc par bēdīgāko scenāriju Stradiņi neizsakās.
Kā Diena noskaidroja vēl divās valsts kapitālsabiedrībās - Bērnu slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā (ietilpst Gaiļezers, Linezers u. c.) -, tās nebija noguldījušas naudu Latvijas krājbankā. Tiesa, piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrībai - Cēsu klīnikai - Krājbankas kontā atradās apmēram 35 000 latu. «Tie bija pašas slimnīcas līdzekļi, tekošais konts, tas nebija kredīts,» saka slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts. Viņš arī uzsver - pat ja naudu zaudēs, slimnīcas darbība neapstāsies un pacienti necietīs.