Arī svārstīgie laika apstākļi, it īpaši patlaban - brīdī, kad iestājies rudens un gadās gan siltas un saulainas, gan arī drēgnas un lietainas dienas, veicina imunitātes krišanos, jo gadās nosalt, salīt, pavadīt kādu laiku ar slapjām kājām. Kondicionieri, kas ir telpās un arī automašīnās, jo īpaši vasarā veicina strauju gaisa temperatūras maiņu un tā rezultātā krītas imunitāte un rezultāts ir gaužām netīkams - sākas iesnas. Ja imunitāte ir izcila, tad var arī izsprukt sveikā, lai gan vidējā statistika liecina, ka tas būtu normāli, ja pieaugušais ar iesnām slimotu divas reizes gadā, bet bērns - piecas. «Taču nav jāuztraucas, ja rudenī vai ziemā nesaslimst nemaz, jo tas tikai liecina par lielisku imunitāti,» saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) klīnikas Linezers un SIA Locus Medicus otolaringoloģe Dace Snipe.
Dažādas iesnas
Pirms ķerties pie iesnu ārstēšanas, jāzina, kuras tad ir tās, kas nomoka. Akūtas iesnas ir vistradicionālākās. Tām desmit dienu laikā (vēlākais) būtu jābeidzas. Hroniskas iesnas ilgst divus trīs mēnešus. Ar hroniskām iesnām pasaulē slimo ap 10% cilvēku. Par hroniskām iesnām liecina pat tikai viens no tādiem simptomiem kā pastāvīgi izdalījumi no deguna vai arī pastāvīgi vairāk vai mazāk apgrūtināta elpošana caur degunu.
Alerģisko iesnu simptomi ir šķaudīšana - bieži vairākas reizes pēc kārtas, kņudināšanas sajūta degunā, apgrūtināta elpošana un daudz ūdeņainu izdalījumu no deguna.
Var būt arī medikamentu izraisītas iesnas. Tās rodas, nepareizi, galvenokārt ilgstoši, lietojot deguna zāles. Par medikamentu iesnām liecina pierašana jeb atkarība no zālēm - cilvēks pēc trim nedēļām konstatē, ka nevar vairs normāli paelpot bez deguna preparātu lietošanas. Ar medikamentiem ilgstoši panāktais deguna asinsvadu sašaurinājums rada gļotādas sabiezēšanu, kas kļūst par mehānisku šķērsli gaisa plūsmai. Tādēļ nevienas deguna zāles bez ārsta ziņas nedrīkst lietot ilgāk kā 4-6 dienas.
Septiņas dienas vai nedēļa
Mēdz teikt, ka ārstējoties iesnas pāriet nedēļas laikā, bet, ja tās neārstē, tad jāslimo septiņas dienas. Pirmā palīdzība, kad jūt kņudināšanu degunā, kas varētu būt iesnu priekšvēstnesis, ir karstas tējas krūze, medus, karsta ūdens vanniņa kājām. Ūdenim var pievienot sinepju pulveri. Šis ir pēdējais brīdis, lai sāktu pastiprināti lietot C vitamīnu. Iesnu sākumstadija var ilgt no pāris stundām līdz dažām dienām. Ja jūt, ka slimotāju apkārt ir daudz, tad profilaksei var paskalot degunu ar jūras ūdeni. To iesmidzinot degunā un izšņaucot tiek mazināta vīrusu koncentrācija degunā.
Taču, ja tomēr neizdodas izvairīties no iesnām, tad jāzina, ka tām ir trīs stadijas. Pirmās stadijas sākumā ir aizlikts deguns. Tas ir ļoti nepatīkams stāvoklis, jo nevar normāli paelpot. Galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai dabūtu vaļā degunu - tas nozīmē, jāsamazina tūska. Šajā gadījumā palīdzēs visvienkāršākie deguna pilieni. Taču jāatceras, ka tos nedrīkst lietot ilgstoši. Ja vienus un tos pašus pilienus pilinās vairāk par piecām dienām, var tikt bojāta deguna gļotāda. Deguna «attaisīšanu» veicina aromāti - eikalipts, skujkoku smarža, citrusi. Var lietot prettūskas līdzekļus arī tablešu veidā. Karstie dzērieni varbūt var palīdzēt tikai pašā sākumā, bet ne tad, kad iesnas jau sākušās.
Otrajā stadijā deguns sāk tecēt gluži kā ūdens krāns. Galvenais šajā laikā - kārtīgi izšņaukt degunu, lai necieš blakusdobumi. Lai cik tas dīvaini liktos, šad un tad var degunu šņaukt ar rāvienu uz iekšpusi. Lai nesamocītu degunu, jāizmanto mīksti kabatlakatiņi. Un katru nāsi šņauc atsevišķi!
Trešā stadija ir nākamās 4-5 dienas, kad iesnas reducējas. Ja no sākuma puņķi ir gļotaini, bezkrāsaini, tad tie kļūst krāsaināki, jo pievienojas mikroflora, kas dzīvo degunā.
Pēc nedēļas (optimistiskais variants) vai divām (maksimālais iesnu laiks) iesnām būtu jāpāriet. Ja stāvoklis nav uzlabojies, tad - jāiet pie ārsta un jāpārbauda, vai nav haimorīts, deguna blakusdobumu iekaisums.
Iesnu komplikācijas
«Parastajām iesnām var būt nepatīkamas un pat bīstamas komplikācijas. Bērniem visbiežākā akūtu iesnu komplikācija (20 reizes biežāka nekā pieaugušajiem) ir vidusauss iekaisums, jo bērna dzirdes eja, kas savienojas ar deguna dobumu, ir īsāka, platāka, vairāk atvērta, līdz ar to baktērijas no slimā deguna ātrāk nokļūst ausī,» skaidro D. Snipe.
«Pieaugušajiem biežākā iesnu komplikācija ir deguna blakusdobumu iekaisums,» aicina ņemt vērā ārste.
Par deguna blakusdobuma iekaisumu liecina spīlējošas galvassāpes, galvenokārt pierē, deniņos, arī pakausī, kas pastiprinās, noliecot galvu uz leju. Sāpes var būt tikai vienā sejas pusē. Galvassāpes var būt vairāk no rīta pamostoties, bet pieceļoties un pastaigājot mazinās, jo daļa strutu (dzeltenīgi, zaļgani izdalījumi), kas guļot sakrājušās, no slimā dobuma iztek. Ne vienmēr, bet var būt arī paaugstināta temperatūra.
Pilieni vai smēres
Katrs var atrast sev piemērotu, tīkamu iesnu simptomu nomākšanas līdzekli. Smērītes, ko lieto iesnu sākumstadijā, saudzīgāk nekā pilieni atvieglo elpošanu. Eļļaināki deguna pilieni ar vitamīniem ir domāti, lai gļotāda vieglāk varētu sadzīt un tos lieto jau vairāk iesnu beigu stadijā.
Tautas līdzekļi mēdz būt arī skarbāki. «Taču ķiploka daiviņu degunā bāzt nedrīkst, jo tā var apdedzināt deguna gļotādu,» brīdina D. Snipe. Deguna gļotāda nav tikai oderīte degunam, tā ir funkcionējoša sistēma, ko var sabojāt ar ļoti kairinošām vielām, bet pēc tam būs grūti izārstēt. Mutē un kuņģim, salīdzinot ar deguna gļotādu, ir cita struktūra, kam nekaitē arī asi meksikāņu ēdieni. Aizrauties ar netradicionālām ārstēšanas metodēm nevajadzētu.
Sildošas kompreses - vārītas olas, kartupeļus, sāls masku - likt uz aizdegunes nevajadzētu, jo tas veicina tūskas pastiprināšanos un līdz ar to arī strutainus blakusdobumu iekaisumus. Taču var gan paelpot zāļu tēju garaiņus, skalot degunu ar kumelīšu novārījumu. Ja nav laika pagatavot speciālas tvaika peldes, pietiks, ja, kartupeļus vārot, pārliecoties katliņam, ieelposiet tvaikus. Bet uzmanīgi! Tā tikai trūka, ja iesnām klāt nāktu arī viegli apdegumi! Ja iesnas ir bieži, var iegādāties arī inhalatoru, kurā ievieto ārstniecisku aromātu eļļas. Ziemas slimībām der eikaliptu, timiānu, priežu, citrusu aromāts.
Pret sausu gaisu
Deguna gļotādai patīk mitrums. Bet apkures sezonā dzīvokļos gaiss kļūst sauss. Ja deguns ir «labi strādājošs», tad tas arī pielāgosies gaisa temperatūras un mitruma svārstībām un netraucēs. Telpu sausais gaiss nepatīk tiem cilvēkiem, kam ir hroniskas saslimšanas. Mazināt kairinājumu var, pilinot eļļainus deguna pilienus, iepūšot jūras ūdeni, uz nakti iesmērējot fizioloģiskos gēlus, kas uztur degunā mitrumu un mazina diskomfortu. Lai mitrinātu telpās gaisu, pie radiatoriem var piestiprināt īpašus trauciņus, kuros pilda ūdeni. Ja ir nepieciešamība, tad var iegādāties arī īpašus gaisa mitrinātājus un jonizētājus.