Saskaņā ar projektu no Aspazijas bulvāra līdz Pēnavas ielai brauktuves abās pusēs tiks veidotas gluda bruģējuma rekomendējošās velojoslas. Centra daļā tās saslēgsies ar Lāčplēša, Dzirnavu un Elizabetes ielās pērn izveidotajām velojoslām. Savukārt posmā no Pērnavas ielas līdz Brīvības ielai pie Gaisa tilta, kur starp tramvaja sliedēm ir autosatiksmei paredzēta josla, uz ietves rēķina taps divvirziena veloceļš gluži kā Skolas ielā. Šeit riteņbraucēji ceļu varēs turpināt, izmantojot arī netālu esošo sabiedriskā transporta joslu uz Zemitāna pārvada, pa kuru saskaņā ar jaunajiem Ceļu satiksmes noteikumiem, kas stāsies spēkā pēc jaungada, varēs braukt arī velobraucēji. Vēl tālākā nākotnē ir cerības, ka tiks pārbūvēts Gaisa tilts, dodot iespēju pa to drošāk pārvietoties gan riteņbraucējiem, gan gājējiem.
«Attīstības plānos paredzēts, ka tieši Kr.Barona iela nākotnē varētu būt garākā iepirkšanās iela Baltijas valstīs. Tāpēc, gatavojot pārbūvi, uz kopīgu sanāksmi Rīgas domē bijām saaicinājuši uzņēmējus, kas darbojas šajā ielā. Izstāstījām pilsētas ieceres, uzklausījām viedokļus. Tā bija pirmā reize, kad šādi rīkojāmies, uzņēmēju atsaucība bija ļoti liela,» stāsta Ilze Dišlere, Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre. Sadarbību ar uzņēmējiem iecerēts turpināt arī pēc tam, kad būs nomainīts brauktuves un ietvju segums un sāksies vides labiekārtošanas darbi ar soliņu, puķupodu, velonovietņu izvietošanu un skvēru izveidi ielas malās.
Ņemot vērā, ka šī ir trīs kilometrus gara 1858. gadā izbūvēta kultūrvēsturiska iela, tās pārbūve ir saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, pēc kuras ieteikuma brauktuve turpmāk būs bruģēta visā tās garumā. Šī ir viena no retajām reizēm pilsētas vēsturē, kad asfaltēti ielas posmi atkal pārtaps par bruģētiem, šim mērķim izmantojot no velojoslām ņemtos un pilsētas krājumā esošos kaltos bruģakmeņus. Lai novērstu vibrāciju, joslās, kas paredzētas braukšanai ar divriteņiem, tiks ieklāts plakanais bruģis. Velojoslas būs rekomendējošas, tas nozīmē, ka tajās, netraucējot riteņbraucējiem, iebraukt varēs arī automašīnas. Taču jāņem vērā, ka autotransporta pārvietošanās ātrums tiks ierobežots līdz 30 km/h, kas padarīs šo ielu neinteresantu caurbraukšanai, un līdz ar to nākotnē automašīnu Kr.Barona ielā būs krietni mazāk, nekā līdz šim. Kā maģistrālās vairāk kalpos Kr.Barona ielai paralēlās A.Čaka un Brīvības ielas.
Vienlaikus tas nozīmē ar arī būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma samazināšanā šajā pilsētas daļā. Kā zināms, būtisku daļu no gaisa piesārņojuma veido strauji braucoša un strauji bremzējoša autotransporta riepu saceltie putekļi, kā arī izplūdes gāzes, automašīnām krustojumos uzņemot ātrumu.
Kā liecina starptautiska pieredze, veloinfrastruktūras izveide, vienlaikus samazinot autotransporta plūsmas, ļoti būtiski maina pilsētvidi - cilvēkiem vairāk kļūst pieejami mazie veikaliņi, kafejnīcas, to skaits attiecīgi pieaug un tas pozitīvi ietekmē arī biroju telpu un dzīvokļu īres tirgu. Līdz ar to pārmaiņas Kr.Barona ielā uztveramas ļoti pozitīvi, tāpat kā Ilzes Dišleres paustais, ka «šis ir pilotprojekts; ja tas izdosies, nākotnē arī pārējās bruģētās ielas, tostarp Tērbatas iela, varētu tikt pārveidotas šādā veidā».
Pagaidām neskaidrība gan ir par Gaisa tilta pārbūvi, kas varētu tikt veikta kaut kad (cerams, drīzā) nākotnē, kad būs tam pieejams Eiropas vai pašvaldības finansējums. Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā par to tika spriests pagājušajā nedēļā, skatot Satiksmes departamenta investīciju plānu. Skaidrs, ka tilta rekonstrukcijas laikā būtu nepieciešams būtiski paplašināt iespēju droši pārvietoties gan gājējiem, gan riteņbraucējiem. Kā no vieniem, tā otriem šobrīd izskan ļoti daudz sūdzību.