No lielākās daļas Dienas aptaujāto ekspertu un ar lietu saistīto personu komentāri par to gan jāvelk ārā kā ar knaiblēm - ņemot vērā, ka spriedumu vēl var pārsūdzēt, neviens šobrīd nealkst izpausties par V. Muižnieces iespējamajiem grēkiem.
Kaut jau izskanējis, ka V. Muižniece sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēšot, prokuratūra pagaidām neatklāj, vai arī tā vērsīsies tiesā ar apelāciju. Pirmās instances tiesa piesprieda V. Muižniecei divreiz maigāku sodu, nekā bija prasījusi prokurore Ilze Gailīte - 2000, nevis 4000 latu.
Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība), kurš šajā lietā bija liecinieks, jau paudis, ka 2000 latu ir pārāk maigs sods, jo tas sakrīt ar vienu viņas mēnešalgu. Jau ziņots, ka V. Muižniece turpina saņemt ST tiesneses algu 2430 latu pirms nodokļu nomaksas, kaut jau ilgstoši ir atstādināta no tiesneses pienākumu veikšanas. Tā vietā viņa ST strādājot kā juriste, veicot dažādus pētījumus un gatavojot atzinumus, Dienai teica tiesā. A. Loskutovs norādījis, ka «sabiedrībai brīdinājums būtu tad, ja par šo noziegumu V. Muižnieci sodītu ar 30 dienu arestu vai piespiedu darbiem, kuru ilgums būtu pielīdzināms maksimāli par šo noziegumu paredzētajam aresta ilgumam». Tomēr prokurore I. Gailīte Dienai nevēlējās skaidrot, kādēļ pieprasījusi tieši naudas sodu, nevis citus soda veidus.
Savukārt Providus jurists G. Litvins Dienai uzsvēra, ka par to, vai V. Muižniecei paredzētais sods ir adekvāts, varēs spriest tikai tad, kad būs pieejams pilnais spriedums, kurā tiesa savu lēmumu būs argumentējusi. Tomēr ne jau soda apjoms šajā gadījumā esot tas būtiskākais: «Pēc būtības jau pats notiesājošais spriedums viņai ir ļoti negatīvs, pat ja tas būtu kaut vai vienu latu liels sods. Tas viņai liegtu ieņemt ST tiesneses amatu, kā arī aizvērtu daudzas citas durvis, tādēļ arī viņa to noteikti pārsūdzēs.»
Latvijas Tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Andžāne Dienai teica, ka šis gadījums nekādā veidā nenorādot uz kādām problēmām Latvijas tiesu sistēmā, jo ST darbojas uz atsevišķa likuma pamata. Viņa atzina, ka ST ir tiesa, kurā būtu jāstrādā «vislabākajiem, uzticamākajiem un godīgākajiem cilvēkiem, tādēļ varbūt būtu jāpievērš lielāka uzmanība cilvēku, kurus ievēl šajos amatos, izvērtēšanai», tomēr konkrēto gadījumu I. Andžāne komentēt nevarot, jo spriedums vēl nav stājies spēkā.
Lieta tika ierosināta pēc A. Loskutova iesnieguma - sākot darbu Saeimā, viņš esot konstatējis, ka V. Muižniece, būdama 9. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (tolaik TP), iespējams, viltojusi sēdes protokolu, tādējādi apstādinot KNAB iesniegto Krimināllikuma grozījumu virzību, kas paredzētu bargus sodus par partiju finansēšanas pārkāpumiem. Pati V. Muižniece vainu apsūdzībā joprojām nav atzinusi.