Viņa skaidro, ka patlaban ir absurda situācija - ja uzņēmums ir reģistrēts, piemēram, Daugavpilī, bet vēlāk tas pārceļas uz Rīgu, uzņēmuma reģistrācijas lieta paliek Daugavpilī un uzņēmējam komunikācija ir jāveic ar Daugavpils UR nodaļu.
«Vēlamies šo piekritību noņemt, lai dokumentus varētu iesniegt jebkurā nodaļā, bet tas ir jautājums par arhīva digitalizāciju un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Patlaban šos risinājumus izstrādājam, un paredzams, ka no reģistrācijas piekritības varētu atteikties 2015. gadā,» informēja G. Paidere.
Vaicāta par prioritātēm, stājoties galvenās valsts notāres amatā, G. Paidere stāstīja, ka viena no prioritātēm būs pakalpojumu uzlabošana.
«Uzskatu, ka pakalpojumiem ir jābūt moderniem un ērtiem. Lai to panāktu, vispirms jāveicina sadarbība starp valsts institūcijām, ar kurām uzņēmēji saskaras, dibinot uzņēmumu. Jāattīsta arī elektroniskie pakalpojumi, jo uzņēmēji ir gana progresīvi, tāpēc arī valsts iestādei jāpiedāvā attiecīgi pakalpojumi,» minēja G. Paidere.
Kā vēl vienu izaicinājumu G. Paidere atzina UR reģistrācijas prakses izvērtēšanu - cik UR ir formāls dokumentu izskatīšanā, un cik reģistrs ir atvērts klientiem.
Viņas vērtējumā - birokrātiskais slogs UR nav liels. «Latvijas UR īpaši neatšķiras no līdzīgām citu Eiropas valstu iestādēm - procedūras ir gana vienkāršas un ātras, arī sagatavojamo dokumentu skaits nav liels. Patlaban sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, kam pārsūtām atsevišķus dokumentus, piemēram, lai reģistrētos kā pievienotās vērtības nodokļa un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs,» norāda galvenā valsts notāre.
Jau ziņots, ka valdība G. Paideri UR galvenā valsts notāra amatā apstiprināja 30. jūlijā. G. Paidere jaunajā amatā stājās 1. augustā.
LETA