Un, iespējams, viņam ir pat lielāka taisnība. Jo Spānijā politiķi, kuri apsūdzēti korupcijā, var brīvi kļūt par valsts amatpersonām. Šā gada 16. jūnijā Fransisko Kampsu (opozīcijas lielākā partija - Tautas partija (TP)) atkārtoti pārvēlēja par Valensijas apgabala valdības vadītāju. Viņu tiesā Gurtel korupcijas tīkla lietā, kas jau gadiem saistāma ar TP. Spānijas policija ir noskaidrojusi, ka Gurtel tīkls daļu no līdzekļiem, kas iegūti no līguma par pasākumu organizēšanu 2006. gada pāvesta vizītei Valensijā, izlietoja nekustamā īpašuma iegādei Lanusijā (Alikante), par to vēloties iegūt vairāk nekā miljonu eiro.
Spānijā pašlaik tiek izskatītas 730 lietas par valsts amatpersonu saistību ar korupciju. Pret Spānijas valdošās Sociālistiskās strādnieku partijas (SSSP) un opozīcijas lielākās partijas - Tautas partijas - pārstāvjiem par korupciju ierosinātas 464 lietas (attiecīgi 264 un 200).
Tautai par to ir savs viedoklis. Kāds viesmīlis saka: «Korupcija Spānijā ir kas vairāk nekā tas, ko mēs lasām presē. Tā ir kā zirnekļa tīkls, ko viņi auž caurām dienām un naktīm, iepinot tūkstošiem cilvēku. Kad cilvēks gluži kā muša nonācis zirnekļa tīklā, viņš vairs nevar izbēgt, jo ir parādā kādam, kurš viņam izpalīdzējis, kurš iekārtojis darbā viņu vai dēlu, aizdevis naudu.» Tūkstošiem ar abām lielajām partijām neapmierināto pēdējā laikā regulāri dodas ielās.
Bloķē reformu
2011. gada sākumā TP un SSSP vienojās nepieņemt likumu, kas partijām aizliegtu par amatpersonām izvirzīt personas, kuras tikušas apsūdzētas korupcijā. Abas partijas šādu ierosinājumu bloķējušas ar nacionālistu atbalstu.
Marina Alviola ir 28 gadus veca Apvienoto kreiso deputāte Valensijas valdībā un nāk no komunistiskas strādnieku ģimenes. Viņa cīnās pret korupciju Valensijas apgabalā. «Korupcija pirmām kārtām parādās sabiedrisko pakalpojumu privatizācijā, kur strādā veselas ģimenes. Valensija kļuvusi bēdīgi slavena Gurtel lietā, ar lieliem projektiem, lieliem budžeta līdzekļiem, nekustamajiem īpašumiem. Turklāt Valensijas zemes īpašumu likumdošana arī pieļauj korupciju pilsētplānošanā.»
Marina asi kritizē TP politiķus: «Kasteljonā mums ir Karls Fabra - XIX gadsimta vadoņa tipa piemērs. Jau divdesmit gadu nodarbojas ar savu cilvēku - draugu, ģimenes locekļu - iebīdīšanu vajadzīgajās vietās.» Runājot par tiesvedību korupcijas gadījumos, Marina izceļ to, ka, «ja tiesnesis pie kādas korupcijas lietas kavējas ilgāk par diviem mēnešiem, tad tai vai nu atmet ar roku, to atceļ, vai noglabā šīs lietas arhīvā.»
Estere Lopesa ir Marinas kolēģe no Alikantes, kas ir vēl viens Valensijas reģions, kur nepārtraukti dzirdams par korupcijas skandāliem. Viņa stāsta, ka Alikantes vadonis ir Enrike Ortiss, kurš baudot pilnīgu varu pār visu, kas notiek apgabalā. Apvienotie kreisie esot vairākkārt iesnieguši pret viņu prasību saistībā ar korupciju, piemēram, skandālos par pilsētas attīstības ģenerālplāna pieņemšanu. Pilsētas mēra Sonjas Kastedo un E. Ortisa telefonsarunas noklausījusies policija, un noskaidrojies, ka viņu ietekme ir tik plaša, ka viņi kontrolē pat medijus, piemēram, 9. kanālu (Valensijas apgabala televīzijas kanāls). Marina un Estere apgalvo, ka kopā ar savu partiju Apvienotie kreisie reizēm sajūtas vientuļi, jau 15 gadu pievēršot uzmanību korupcijas jautājumam, jo lielās partijas viņus neatbalstot.
«Mēs nevaram saprast, kā cilvēki var balsot par Tautas partiju, par korupcijā vainotiem cilvēkiem. 2012. gadā Spānijā būs vispārējās vēlēšanas, un neviens neuzdrošinās prognozēt rezultātus. Vēlēšanu likums palicis nemainīts, mēs, mazās partijas, faktiski esam atstātas ārpusē, cilvēki ir pārāk noguruši, sašutuši un neredz risinājumu, kā iziet no krīzes.»
Pilsoņu aktivitāte
Gandrīz pieci miljoni Spānijas bezdarbnieku (21%) ir kā akmens valdībai un lielākajai opozīcijas partijai, kas tiek bargi kritizētas par atsevišķu to pārstāvju algām (daži nopelna pat 200 000 eiro gadā). Pilsoņi ir radījuši sociālu platformu, ko nodēvējuši Nebalso par viņiem. Viņu nevardarbīgos protestus jau izbaudījušas lielākās Spānijas pilsētas Madride, Valensija un Barselona. Pēdējās divās pilsētās policija pret protestētājiem izrīkojās visai skarbi, daudzi protestētāji tika ievainoti. Atbildīgie politiķi neatkāpās. 16. jūnijā, kad nobalsoja par Fransisko Kampsa atkārtotu ievēlēšanu amatā, saniknotie cilvēki trokšņoja ielās un pie parlamenta ieejām, ko pastiprināti uzraudzīja policija. Tas uz politiķiem nekādu iespaidu neatstāja, un F. Kampss vada Valensijas apgabalu.
2009. gada februārī tieši Nacionālās tiesas tiesnesis Baltasars Garsons sāka Gurtel lietas izmeklēšanu, kuras mērķis bija atmaskot iespējamo politisko korupcijas tīklu, par kura finansēšanu aizdomās turēja Spānijas TP. Korupcijas shēmu vadīja tieši F. Kampss. Gurtel lietai īpašu uzmanību pievērsa spāņu laikraksts El Paᅢᆳs, kura darbinieki 2010. gadā saņēma prestižo, jau divdesmit septīto gadu pasniegto žurnālistikas balvu Ortega y Gasset par labāko preses rakstu. Tajā tika uzskaitītas 23 korupcijas shēmā iesaistītās organizācijas, īpaši izceļot pasākumu aģentūru Special Event, kura laika posmā no 1996. gada līdz 1999. gadam organizējusi visus ar Galisijas TP saistītos politisko kampaņu pasākumus un sabiedriskās aktivitātes. 2007. gadā arī Madrides pašvaldība noslēdza vienošanos ar šo aģentūru par kopējo summu ap 210 miljoniem eiro. Pilsētas mērs Alberto Ruiss-Galjardons atzina, ka 2004. gadā falsificējis dokumentus, lai ar aģentūru noslēgtu līgumu par 153 miljoniem eiro. Citi shēmā iesaistītie uzņēmumi ir Pasadena Viajes, Easy Concept, Good and Better un Orange Market.
Apģērbu pateicība
Tiesnesis B. Garsons, izmeklējot Gurtel lietu par F. Kampsa un citu Valensijas apgabala TP politiķu nelikumīgo sadarbību ar daudziem uzņēmumiem, konstatēja, ka tā notikusi arī apmaiņā pret dažādām pat vistriviālākajām dāvanām. Atsevišķos gadījumos - apģērbiem, uzvalkiem, ceļojumiem utt. Šīs dāvanas tiek pieminētas arī policijas rīcībā esošajās politiķu telefonsarunās, kurās viņi apspriežas par dažādiem augstiem amatiem.
Garsonam ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pārliecinātu tiesu, ka eksistē rēķini no veikaliem, kuros tika pirkti dāvinātie apģērbi F. Kampsam, un drēbnieku un iesaistīto personu darījumu kvītis.
Apsūdzēto liecībās redzams, ka F. Kampsam apģērbus pirka Pablo Krespo, Galisijas TP pārstāvis un vienīgais Fransisko Korream piederošās aģentūras Special Event vadītājs. B. Garsona sāktā izmeklēšana parādīja, ka iespējamie kukuļņemšanas gadījumi saistīti ar līguma piešķiršanu par pieciem miljoniem eiro F. Korreas Valensijas uzņēmumam. Šajā lietā iesaistīti arī citi Valensijas TP pārstāvji, kurus valsts sektora amatā izvirzījis pats F. Kampss.
Augstākā tiesa konstatēja, ka ir pietiekami daudz materiālu, kas norāda uz iespējamo kukuļdošanas gadījumu, un 2009. gada 20. maijā apsūdzēja toreizējo Valensijas prezidentu (valdības vadītāju) F. Kampsu. Līdz šim brīdim dažādu juridisko sarežģījumu un novilcināšanas dēļ tiesas process nav ritējis uz priekšu. Un nu viņš atkal pārvēlēts augstajā amatā.