Spēj dalīties ar pasauli, kurā paši jūtas brīnišķīgi

Nepietiktu arī ar perfektu muzikālā materiāla atrādīšanu dzīvajā, ko mēs arī jau esam iepazinuši, un tāpēc uzsvars tika likts uz koncertu vizuālo noformējumu. Uz ilgi nenolaistā aizkara dueta fonā, aiz kura vīdēja pavadītājmūziķu pulka silueti, risinājās aizraujošs ekrāna šovs, kuram grupa, šķiet, tikai izpildīja muzikālo pavadījumu, gluži kā Pet Shop Boys 2003. gadā spēlēja savu no jauna sacerēto pavadījumu slavenajai Sergeja Eizenšteina 1925. gada mēmajai filmai Bruņukuģis Potjomkins. Protams, mēs zinām, ka šoreiz viss ir otrādi, tomēr koncerts paliks atmiņā kā audiovizuāla izrāde, kurā galvenie varoņi ir nevis grupas Instrumenti dalībnieki, bet tie cilvēki, kas spokojās uz meža ceļiem, vai pat vārnas, kas piepildīja visu ekrānu, Reiņa bungu sitienu aizbaidītas. Daudzi paziņas teica: jāiet, jāiet, vai tik nav pārslavēti? Tas noteikti ir notikums. Visi tie gaišie cilvēki, kas nāca ārā no koncerta! Kaut ko tādu Rīgas ielās nebiju redzējusi. Instrumenti droši izkāpj ārā no koncerta pierastā formāta, patiesībā tā bija divu stundu gara izrāde. Varbūt tāpēc, ka es sēdēju ložā? Kaut man likās, ka sēdēt un baudīt vajadzēja arī pārējiem, jo viņiem jau nav lēkājamo gabalu. Tās lietas, ko viņi izmanto, nav nekādi tehniski brīnumi, bet jaunā pasaule, ko viņi saliek kopā, ir kā no citām sfērām. Te bija tā maģiskā piecu procentu nobīde visā - piemēram, melnbalta animācijas filma ar sarkanu gaismu kā vilka acis mežā. Tā bija brīnišķīga ideja, ka katra dziesma ir ar kardināli atšķirīgu scenogrāfiju. Man liekas, nekļūdīgi atminēju visas dziesmas, kuru vizuālo tēlu veidojusi Katrīna Neiburga. Ļoti patika ideja par mērogu. Patīkami, ka viņi paši sevi vēl papildus neeksponē. Ar vispārzināmiem cilvēkiem jauni cilvēki radījuši savu pasauli, kurā paši jūtas ārkārtīgi ērti un brīnišķīgi. Likās, ka viņi paši pat ir izbrīnīti, ka spēj ar to arī dalīties. Var just, ka viņiem ir lielas, milzīgas ambīcijas. Pozitīvā ziņā. Ir interesanti, kas būs tālāk. Jānovēl, lai Instrumenti nekļūst tik īpaši un populāri, ka piedāvājumu gūzma viņus mainītu. Kad pienākumu lavīna veļas pāri, cilvēks kļūst kārtīgs. Viņam jāsāk plānot. Pazūd speiss (telpa - no angļu val.), un tur vairs nav vietas tai piecu procentu nobīdei.