RP priekšsēdētājs E. Demiters apstiprināja, ka nekādas steigas nav - neviens nespiedīs E. Sprūdžu tuvākajā laikā atstāt amatu, arī ārkārtas valdes sēdi nav pamata sasaukt, bet kārtējā ir paredzēta 12. septembrī. E. Sprūdžs iepriekš izteicis vēlēšanos atgriezties uzņēmējdarbībā, bet, ja viņš nolems atjaunot Saeimas deputāta mandātu, viņam ir visas tiesības to darīt, skaidroja priekšsēdis. Partijai svarīgi šobrīd apzināt tos darbus, kas E. Sprūdžam ministrijā vēl ir jāpaveic, kā arī izraudzīties nākamo ministra kandidātu. Pašlaik kā nopietnāki ir minēti divi - Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica un Liepājas domnieks Jānis Vilnītis. Viņš ir uzņēmuma Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs, un arī politiķa ģimene dzīvo Liepājā. Tāpēc būtu nepieciešami ļoti nopietni argumenti, lai veiktu tik radikālas pārmaiņas savā dzīvē, atzina J. Vilnītis. Viņš Liepājas domē ir opozīcijā valdošajai koalīcijai. To vada Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš šogad ir arī Lielo pilsētu asociācijas prezidents. Lūgts vērtēt J. Vilnīša iespējamo nominēšanu amatam, U. Sesks sacīja: «Partijai ir jāizvērtē, vai viņa gribēšana saskan ar varēšanu.» Pēc U. Seska domām, ministrija ir jāvada cilvēkam ar pašvaldību vadītāja darba pieredzi. Ja Reformu partijai tāda neesot, U. Sesks varot ieteikt Māri Kučinski.
Dienā, kad izskanēja E. Sprūdža paziņojums, Reformu partija un Visu Latvijai!-TB/LNNK vienojās par sadarbību valsts budžeta izskatīšanas laikā. E. Demiters un VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš noliedza, ka šīs sarunas būtu saistāmas ar izmaiņām ministru sastāvā. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP)intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka E. Sprūdža aiziešana nebūs zaudējums partijai. To E. Sprūdžs nevarēja komentēt. Viņš arī nevēlējās atklāt, ko vēlētos redzēt kā savu pēcteci, jo tas nebūtu korekti. V. Dombrovskis (RP) kolēģa aiziešanu no amata saistīja ar viņa neveiksmīgo cīņu pret Aivaru Lembergu, kurš ievēlēts par Ventspils domes priekšsēdētāju. Smago apsūdzību dēļ A. Lembergam ir noteikti ierobežojumi pildīt amata pienākumus, bet tiesvedība ilgst gadiem. E. Sprūdžs neveiksmīgi mēģināja panākt A. Lemberga atstādināšanu. V. Dombrovskis norādīja arī uz nepietiekamo kolēģa sadarbību ar sociālajiem partneriem. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzina - ja ministram būtu bijusi labāka sadarbība ar pašvaldībām, viņš varētu izdarīt vairāk.
Jau rakstīts, ka sabiedroto trūkums valdībā un arī partijā traucēja E. Sprūdžam īstenot iecerēto. Viņš sacīja - partija nav ne ģimene, ne draugu loks, bet organizācija, kas apvieno cilvēkus kādas idejas īstenošanai. To, ka viņa valdīšanas laikā ministriju ir atstājuši vairāki desmiti darbinieku, E. Sprūdžs saista ar valsts pārvaldei raksturīgo cilvēku aizplūšanu no valsts iestādēm uz privāto sektoru. Taču, viņaprāt, ministrijas kapacitāte nav kļuvusi zemāka, bet «nevar izslēgt šo pārmaiņu blakni, kad ir aizgājuši arī profesionāli cilvēki». Taču vadības maiņu Valsts vides dienestā, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldē E. Sprūdžs minēja starp labajiem darbiem. Šā saraksta galvgalī ir Latgales attīstības programma, ko atzinīgi vērtējuši arī Latgales pašvaldību vadītāji. Ministru gandarī arī tas, ka izdevās noteikt amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem, kuri vairs nevar vienlaikus strādāt pašvaldību iestādēs. «Man nav pamata justies sarūgtinātam par šo laiku,» sacīja E. Sprūdžs, atbildot uz vaicāto, vai viņš vēlreiz piekristu vadīt ministriju, ja varētu atgriezties 2011. gada rudenī.