Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs šo uzskata par īpašu LPS kongresu, jo tajā pirmo reizi pulcēsies jaunievēlētie pašvaldību vadītāji. Tāpēc ministrs uz to plāno ierasties arī bez ielūguma. «Ar īpašu uzrunu negatavojos uzstāties, ja vien mēs ar Jaunsleiņa kungu nevienosimies citādi,» teica E. Sprūdžs. Viņš cer, ka šis arī varētu kļūt par pagrieziena punktu LPS un valdības attiecībās. Ministrs no iepriekšējām valdībām esot mantojis konfliktu abu pušu attiecībās, kam būtu jāmainās, lai LPS un valdība kļūtu par sadarbības partneriem. Savukārt LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis uz jautājumu, kāpēc LPS valde nolēma neaicināt pašvaldību ministru, atbildēja, atgādinot par E. Sprūdža intervijām, no kurām izriet, ka viņš pašvaldības neuzskata par sabiedroto.
Ielūgums uz LPS kongresu nav sūtīts nevienam valdības loceklim, jo šis ir darba kongress, kāds notiek tikai vienu reizi četros gados pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām, paskaidroja A. Jaunsleinis, norādot, ka neviens ministrs, kas būs ieradies, gan laukā netiks raidīts. Šajā kongresā jaunajiem mēriem būs jāizraugās arī jauna LPS vadība un valde. Iepriekšējo kongresu pieredze rāda, ka ministru un Saeimas deputātu runas aizņem daudz laika un vietējie līderi paši pie uzstāšanās tiek tikai dienas otrajā pusē, kad zālē ir palicis tikai retais ministrs. Liela daļa aicināto viesu nedzird pašvaldību vadītāju teikto, par ko allaž vietējie līderi ir bijuši sarūgtināti. Kongresā, kas notika iepriekšējā gada maijā, Reformu partijas ministri bija ieradušies kuplā skaitā, runāja viens pēc otra un toreizējais partijas līderis Valdis Zatlers pat deva vārdu nākamajam runātājam no savas partijas. Pērn kongresā LPS līderis A. Jaunsleinis ironizēja, ka valdība ieradusies astoņu ministru sastāvā, kas ir lēmumu pieņemšanai nepieciešamais kvorums. Savukārt E. Sprūdžs bija atbraucis jau iepriekšējā vakarā un pēc savas iniciatīvas iesaistījās LPS valdes darbā.