Ministrija neatbalsta novada sadalīšanu un neplāno rosināt likumprojektu, ar kura palīdzību tas būtu iespējams. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis ministrijas noraidījumā nesaskata risinājumu. «Konflikts pastāvēs, un tas pozitīvi neietekmēs ne Staiceles, ne Alojas attīstību,» uzskata LPS vadītājs.
Pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām apvienošanās projektu izstrādāja Aloja kopā ar Braslavas un Brīvzemnieku pagastu. Staicele gribēja iekļauties lielajā Limbažu novadā, bet tai nebija kopīgas robežas ar tā pašvaldībām. Neīstenojās arī doma par strādāšanu kopā ar Ainažiem. Pēdējā brīdī Staiceles deputāti nolēma pievienoties Alojas novadam. Ja citi novadi darbu uzsāka 2009. gada 1. jūlijā, tad Alojas novada domes pirmā sēde bija tikai 21. jūlijā. Vairāki deputāti bija apstrīdējuši vēlēšanu rezultātus, un pašvaldības dome nevarēja sanākt, kamēr Centrālā vēlēšanu komisija nebija izvērtējusi sūdzības par iespējamajiem pārkāpumiem.
Uz šogad 7. jūnijā nosūtīto vēstuli VARAM atbildēja tikai 7. augustā - dienā, kad Diena apmeklēja Alojas novadu un iepriekš ministrijā interesējās par tās viedokli. No ministra Edmunda Sprūdža (RP) to neizdevās saņemt, bet jūnijā ministra izturēšanās liecināja, ka viņš neplāno reaģēt uz pašvaldības lēmumu, jo mērķis esot pašvaldības apvienot, nevis ļaut tām sadalīties. Vasaras sākumā Staiceles iedzīvotāju vēstuli bija saņēmusi arī Sergeja Dolgopolova (SC) vadītā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura rudenī, visticamāk, aicinās novada pārstāvjus uz komisijas sēdi. Ministrija vēstulē pašvaldībai norāda, ka likums neparedz pašvaldību sadalīšanu. Tādā gadījumā jāsagatavo atsevišķs projekts, kādu pirms pāris gadiem par Rojas novada sadalīšanu iesniedza Saeimas deputāti. Ja Staiceles pārstāvji atradīs atbalstītājus Saeimā un šāds likums tiks sagatavots, Saeimas komisija tomēr varētu vēlēties valdības viedokli, kāds ir nepieciešams, lemjot par administratīvo teritoriju izmaiņām. VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze Dienai atgādināja, ka gada sākumā ministrijas pārstāvji ir apmeklējuši novadu un neredz racionālu iemeslu, kura dēļ varētu piekrist pašvaldības lūgumam. Novadā ir iekšējie konflikti, kas neliecinot par veselīgu politisko kultūru.
Septiņi pret septiņi
Alojas novadā ir stingri novilktas robežas starp opozīciju un koalīciju - katrā pusē septiņi deputāti, un nereti visu izšķir viens neatkarīgais deputāts, kurš sākumā bija koalīcijā. Domes priekšsēdētāja Dace Vilne ievēlēta no likvidētās Tautas partijas, kura ieguva tikai divus mandātus. Viņas vietnieks ir bijušais Staiceles mērs Jānis Bakmanis, kurš bija Pilsoniskajā savienībā, bet nekļuva par Vienotības biedru. Domes opozīcija, kurā ir ZZS un VL!-TB/LNNK, savu aktīvo darbību vērš tieši pret J. Bakmaņa pārstāvēto Staiceli - vispirms jau pret viņa vadīto Vidzemes Jaunatnes futbola centru, par kura izveidošanu kopā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) lēma iepriekšējā sasaukuma Staiceles domnieki. Tagad pašvaldībai kopīgajā SIA vairs pieder tikai 1/3 daļa un faktiski situācijas noteicēja teritorijā ar sešiem futbola laukumiem, uz kuriem šajā gadā jau uzkāpuši ap 9000 kāju pāru, ir LFF kā lielākā ieguldītāja. Pašvaldība tādu centru, kurā notiek jauno futbolistu treniņnometnes, izveidot nespētu. Savs labums Staicelei ir, jo atbraucēji izmanto infrastruktūru un iepērkas vietējā veikalā. Vasarā centrs nodrošina 20 darbavietas.
Opozīcija neredz iespēju kontrolēt notiekošo futbola centrā un šaubās par tā darbības pārskatāmību. Vēl viens konflikta iemesls, ko minēja visi Dienas uzrunātie pušu pārstāvji D. Vilne, J. Bakmanis un Valdis Bārda (ZZS), ir divu līdzīgu mazpilsētu savstarpējā konkurence. Kā Alojā, tā Staicelē, kuras šķir nedaudz vairāk par 10 kilometriem, ir katrai sava vidusskola un katrai sava Mūzikas un mākslas skola. Staicelē to vada J. Bakmaņa dzīvesbiedre Ārija Bakmane, un šī skola uz vispārējā fona ir viena no skaistākajām vietām pilsētā, kurā pat tās pārvaldes jumts esot caurs un skolas sporta zāle - katastrofālā stāvoklī. Ne tajos labākajos apstākļos mitinoties arī pirmsskolas vecuma bērni. Ja J. Bakmanis, kura domubiedri kā Staiceles iedzīvotāji vērsās Saeimā, vēlas atdalīties, tad ne D. Vilne, ne V. Bārda īsti netic, ka tas būtu racionāls lēmums, un domā, ka tieši Staicele būs zaudētāja. Pašvaldība arī nav nemaz sagatavojusi ekonomisko pamatojumu novada sadalīšanai, kas prasa ievērojamu resursu ieguldījumu, ko tā neuzskata par lietderīgu, kamēr tam nav saņemts ministrijas atbalsts. Novada sadalīšana nešķiet sevišķi aktuāla arī Staicelē sastaptajiem iedzīvotājiem, kuri neredz lielu atšķirību starp būt vai nebūt kopīgajā novadā.
Pieprasījumu jūra
Pirmais gads esot bijis visgrūtākais. Opozīcija ne tikai iesniedza deputātu pieprasījumus, uz kuriem bija jāgatavo atbildes, tā rīkoja arī reidus dažādās Staiceles iestādēs, par ko staicelieši apvainojās, jo citās teritorijās tādi nenotika. Reiz domes opozīcijas pārstāvji Mūzikas un mākslas skolā pārtraukuši stundu un izdalījuši audzēkņiem aptaujas anketas. Alojas opozīcija ieminusi taciņu arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Sodu par amatu savienošanu bez atļaujas, kļūstot par Zemes komisijas un Ārkārtas situāciju komisijas locekli, samaksājusi pat domes priekšsēdētāja. Viņa atzīst, ka tās ir deputātu tiesības, bet domā, ka cilvēciskā saruna būtu daudz labāka. Opozīcija, kuru pārstāv uzņēmēji, uzskata, ka viņiem esot cits domāšanas stils un kopīgu valodu atrast būtu grūti.
Deputātiem ir jāapzinās, ka viņi pārstāv visa novada intereses, nevis savu pagastu, uzsvēra ministrijas pārstāve I. Raugze. Saruna ar J. Bakmani patiešām galvenokārt bija par futbola centru, kurā ir ne mazums lietu, ar ko lepoties. Taču nekas neliecināja, ka viņam rūp tas, kas notiek Brīvzemniekos vai Braslavā. V. Bārda, kurš dzīvo Alojā, bet strādā Staicelē, gan runāja par mazajiem pagastiem. Viņaprāt, pašvaldības iestādes tajos ir labākā stāvoklī nekā Staicelē. J. Bakmanis domā tāpat, bet tikai saredz tam citus iemeslus. Viņš stāstīja, ka viss uz leju sācis iet tieši kopīgajā novadā, jo pašvaldība vairs neko neiegulda Staicelē un arī negribot atbalstīt vērienīgos plānus, piemēram, Futbola federācijas ieceri te izveidot sporta rehabilitācijas centru. V. Bārda atgādina, ka novadā jau ir vairākas sociālās aprūpes iestādes. J. Bakmanis dusmojās, ka pat Eiropas naudu Salacas tilta rekonstrukcijai pašvaldība nespēj paņemt. D. Vilne atzīst, ka sirds par to sāp, jo visas pašvaldības, kas pieteicās uz tranzītielu sakārtošanas naudu, to saņēmušas. Taču iepriekš Staicelē izstrādātais projekts paredzēja tikai tilta, nevis ielas rekonstrukciju, un jaunu projektu izstrādāt vairs nevarēja pagūt. Turklāt, ja Staicele atdalītos, tad mazais novads viens nespētu nodrošināt līdzfinansējumu.