Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Starp domu un bezjēdzību

Andris Zeibots, kā rādās, ir gana čakls un literatūrā darbojas teju vai visās frontēs. Pirms dažiem gadiem klajā nāca autora prozas grāmata Līķu dejas, samērā nesen lugu izlase Deģenerācijas karnevāls. Tagad abām pievienojas dzejoļu krājums Ūdens ķirzaka, kas tapis laikā no pagājušā gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Tas pieticīgi nodēvēts par dzeju kopu, lai gan iekļauj ap simt sarežģītu un nozīmēm pieblīvētu tekstu. Tas viss sadalīts septiņās nodaļās, ko autors nosaucis par epizodēm.

Kas ir Ūdens ķirzaka? To uzzinām piektajā, tāda paša nosaukuma epizodē, dzejolī «piederība»: «ūdens ķirzaka / zodiaka slepenā / trīspadsmitā // esmu dzimis / gadu tūkstotī citā // man atmiņas pierakstās / slāņsegto avotu / netulkojamā / sanskritā» (97. lpp.)

No cita gadsimta

Protams, tas, kurš dzimis trīspadsmitajā zodiaka zīmē, šajā laikmetā un pasaulē jūtas svešs. Piederība Ūdens ķirzakas zīmei nozīmē nepiederību, fantastisku autsaidera lomu. Krājumā tā realizējas ieniršanā kosmiska mēroga abstrakcijās, kas robežojas ar ārprātu, no vienas puses, kā arī nepatikā pret jebkādām shēmām un paredzamību, pret pūļa «politkorekto pietupienu» (31. lpp.), no otras. Un pirmais ir veids, kā pretoties otrajam. «Runā uz mani noslēpuma valodā» - (12. lpp.) raksta Zeibots dzejolī, veltījumā Edvīnam Raupam. Abu dzejnieku poētiku vieno centieni pietuvoties neizsakāmajam, tomēr Zeibots tekstā ļauj ienākt arī normālās dzīves detaļām, retu reizi radot arī ko artikulētu un saprotamu. Piemēram, dzejoli par kādreizējo panku mērnieku, par to, ka ir jādzīvo arī pēc tam, kad esi kliedzis, ka nākotnes nav (69. lpp.).

Taču lielākoties balss, kas runā, konfliktē ar pasauli, atrodas opozīcijā realitātei - gluži vai ierasta situācija latviešu dzejā, kurā galveno lomu spēlē dzīves antivaroņi vai nevaroņi. Atcerēsimies kaut vai Liānas Langas bezpiederīgos no Antenu burtnīcas.

Krājuma atstumtais savu vietu tad nu cenšas atrast filozofijā, mākslā. Vai ne tādēļ veltījumi spalvas brāļiem un pat K. G. Jungam?

Ceļā uz domu

Ūdens ķirzakas poētikai kūmās stāvējusi arī filozofija, piešķirdama tai intelektuālu smagumu. Grāmatu ievada epigrāfs no Mamardašvili Filosofiskajiem jautājumiem:

«...doma ir mūsu veids, kā iekļauties kādā dinamiskā mūžībā vai mūžīgā tagadnē [..] mēs varam tajā iekļauties caur aktu, kas ir doma. Bet ja mēs šādu aktu nepildām, tad paši izjūkam straumēs.» Varētu teikt, ka Zeibota dzejoļi ilustrē gan tuvošanos domai, gan arī šo izjukšanu straumēs. Otrajā gadījumā rezultāts atgādina Andra Ogriņa padrūmo, noslēpumaino poētiku, vien piejaucot pa kādam šķirklim no filozofijas vārdnīcas. Un neaizmirsīsim arī īpašos vārdiņus, kas piešķirs tam visam metafizisku dziļumu, bet kurus vienā laidā ekspluatē grāmatas no ezotērikas plauktiņa, - kosmoss, dimensijas, zodiaki, karma, paralēlā telpa, enerģija, sfēras. Un, ja tos raksta ar lielo burtu, iegūsim ko īpaši mīklainu un neizprotamu!

Filozofijas un dzejas attiecības vienmēr bijušas sarežģītas. Pirmā prasa domas skaidrību, bet māksla savā bērnišķīgajā tieksmē spēlēties ar nozīmēm tai pretojas. To tad arī ilustrē šī grāmata: «Kāds toreiz students Ludviks vēlāk Vitgenšteins teiks jāklusē / par to ko nevar runāt bet uz fantastiem tas neattiecas» (43. lpp.).

Šī ir sarežģīta, lielākoties grūti lasāma dzeja. Tā prasa darbu, vārdu pa vārdam šķetinot vaļā jēgas un nozīmes, kuru, iespējams, tajā nemaz nav. Varbūt tā ir vecmodīga doma, bet starp abstrakcijām un paradoksiem tomēr gribētos atrast nedaudz vairāk cilvēciska siltuma. Kā jau tas gadās ar t. s. moderno literatūru, «noslēpuma valodu» ne vienmēr gribas ielaist savā galvā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?