Tas arī ir saprotams, jo pilsēta - tas nozīmē vairāk nodarbinātības iespēju, pieejamāku izglītību, pakalpojumus, sociālo aprūpi. Valsts ekonomisko attīstību nosaka tās pilsētu ekonomiskā aktivitāte. Iedzīvotāju koncentrācija pilsētās nozīmē arī jaunus izaicinājumus. Pilsēta ir ne tikai ekonomiskās un kultūras aktivitāšu centrs, pilsēta ir arī milzīgs resursu patērētājs.
Tāpēc pilsētu attīstībai gan no vides un sabiedrības ilgtspējas, gan ekonomiskās attīstības viedokļa ir jābūt visas valsts prioritātei. Tikai spēcīgas un dinamiskas pilsētas palīdzēs noturēt iedzīvotājus arī apkārtnes reģionos, jo ikvienam gan pilsētniekam, gan «zvērinātam lauciniekam» pieejamā attālumā ir nepieciešami tie resursi, ko var nodrošināt tikai pilsēta - vai tā būtu slimnīca vai augstskola, vai citi dzīves kvalitātei būtiski nosacījumi.
Pilsētu kā Latvijas reģionu un visas valsts attīstības virzītājspēka loma iezīmējas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, kurš ir vienīgais šībrīža ilgtermiņa plānošanas dokuments valstī. Tomēr šobrīd izskatās, ka vidējā plānošanas termiņā - Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam - ir mēģinājumi šos akcentus mazināt.
Ierobežoto finanšu resursu dēļ Latvijas lielajām pilsētām jau nākas atteikties no vairāku nozīmīgu attīstības projektu realizēšanas, jo tās ir spiestas risināt daudz sociāla rakstura problēmu. Līdz ar to, lai Latvijas lielās pilsētas nesāktu atpalikt attīstībā, bet paliktu konkurētspējīgas ne tikai nacionālajā, bet visas Eiropas Savienības un starptautiskajā līmenī, viens no kohēzijas politikas atbalstāmajiem virzieniem noteikti būtu valsts policentriska attīstība.
Pēc 2013. gada īpaši aktuāls jautājums būs par resursu koncentrēšanu, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, pievilcīgu dzīves un uzņēmējdarbības vidi un racionālu šo resursu izmantošanu. Plānojot kohēzijas politiku, vislielākais akcents jāliek tieši uz infrastruktūras atjaunošanu, kā arī jaunas infrastruktūras izveidi, ar to saprotot energoefektīvas, resursus un vidi saudzējošas, iedzīvotājiem draudzīgas vides veidošanu.
Vienas šādas globālas ilgtspējīgu pilsētu attīstības iniciatīvas iespējas jau šobrīd izmanto tepat netālos kaimiņos esošā Somijas Turku pilsēta, kurā pieredzes apmaiņas nolūkos nesen pabija Latvijas lielo pilsētu pārstāvji. Turku pašvaldība, izmantojot privātās publiskās partnerības iespēju ar tehnoloģiju kompāniju Siemens, identificējusi prioritātes ilgtspējīgai attīstībai - pārdomātu, videi draudzīgu transporta infrastruktūras attīstību, biogāzes ražošanu kā notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu pārstrādes produktu, kas ļauj nodrošināt tīrāku vidi, samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus, kā arī vienlaikus ražot enerģiju, un energoefektīvu ēku veidošanu. Šobrīd Turku notiek izpētes process optimālas transporta infrastruktūras attīstībai, vērtējot ne tikai transporta sistēmas pieejamību, bet arī tās ietekmi uz vidi, uzņēmējdarbību, nekustamo īpašumu cenām tā, lai pilsēta kļūtu arvien pievilcīgāka dzīves vieta. Turku ļoti labi apzinās, ka konkurē ar citām Somijas un kaimiņvalstu pilsētām par uzņēmējdarbības, investīciju un kvalificētu cilvēkresursu piesaisti, bet tam visam ir vajadzīga pievilcīga, sakārtota, tīra pilsētvide.
Ko darīt mums? Asociācijas pozīcija ir skaidra - valsts policentriskās attīstības veicināšanai ir jākļūst par atsevišķu atbalsta virzienu, kā īpašas prioritātes izvirzot:
1) uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investīciju piesaistei, degradēto teritoriju sakārtošana un piemērošana uzņēmējdarbības vajadzībām;
2) transporta infrastruktūra darbavietu sasniedzamībai;
3) publisko ēku infrastruktūras attīstība energoefektīvai, vidi saudzējošai darbībai un kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamībai veselības, izglītības, sociālajā jomā;
4) tūrisma infrastruktūra (kurortoloģija) uzņēmējdarbības attīstībai.
Ceram, ka NAP gala redakcijā pieņemtais policentriskās attīstības virziens tiks īstenots arī reālajā dzīvē. Mēs, izmantojot savu pieredzi, esam gatavi piedalīties konkrētu atbalsta pasākumu izstrādē. *Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks